 |
| Čiangmaja |
Ne pirmo dienu es kūkoju ar pīpi uz jumta, tāpēc man ir diezgan skaidrs priekšstats ne vien par saviem trūkumiem, bet arī par to, ko tikai visu dažādi speciālisti nezina par latviešu valodu un tādējādi saskata kļūdas tur, kur to nav. Ikdienišķs piemērs ir darbības vārdu nākotnes forma -it, ko man citi speciālisti regulāri pārlabo par -iet. Tādējādi man nebija īpašu ilūziju par to, kādas ir manas izredzes dabūt šo darbu, bet toties ļoti sagribējās uzzināt, kā tad rekrutē darbaspēku šādi milzeņi, tāpēc es iesniedzu CV, visās iespējamajās vietās parakstījos par mūsu informācijas apmaiņas konfidencialitāti un saņēmu pārbaudes darbu.
Pārbaudes darbs izrādījās neticami laikietilpīgs. Parasti es tādus nemaz neizpildu, jo kāpēc gan būtu jādod iespēja tulkošanas aģentūrai ar manām rokām raust sev naudu, taču šis tiešām bija nevis kaut kāda pasūtījuma fragments, bet gan paša klienta īpaši sagatavots pārbaudes darbs ar dažādu stilu tekstiem un daudzveidīgiem uzdevumiem, tāpēc ķēros vērsim pie ragiem, cenšoties nezaudēt pavedienu, jo īstos darbus jau neviens šajā laikā, paldies dievam, neatcēla.
Lai gan darbs sākās ar brīdinājumiem un atgādinājumiem nevienam, nevienam neizpaust tā saturu, turpat bija arī norāde, ka darbā var izmantot visus vajadzīgos avotus. Maza paguglēšana atklāja, ka šis pārbaudes darbs dažās Eiropas tautu valodās ir apritē jau vairākus gadus un arī latviešu tulkotāji to ir pildījuši vismaz 2013. gadā. Par to liecināja dažādos forumos uzdotie jautājumi par atsevišķām frāzēm, terminiem utt.
Kad nodevu izpildīto pārbaudes darbu, saņēmu atbildi, ka caurkritušajiem nekādi sīkāki paskaidrojumi netiks sniegti, bet šis tulkošanas aģentūras pārstāvis ar mani sazināšoties, tiklīdz saņemšot kādu ziņu no klienta. Es nu īsti nekādu ziņu no viņa klienta negaidīju, tāpēc sakārtoju mapīti un noliku malā pie padarītajiem darbiem, taču tulkošanas dievs bija lēmis, ka kaut kāds atalgojums par pūlēm man tomēr pienākas, jo kādas divas nedēļas pēc šiem notikumiem viens mans klients atsūtīja rediģēšanai acīmredzot savu šī pārbaudes darba izpildījuma versiju, tikai bez uzdevumiem un citiem papildtekstiem, lai nebūtu redzams, kas ir viņa klients un ka tas ir pārbaudes darbs.
Bet ar taisnīgo atlīdzību nekas nebeidzās. Pēc nepilnas nedēļas man atrakstīja no citas tulkošanas aģentūras, ar kuru sadarbojos jau sen, un bez kādas slepenības (varbūt tieši tāpēc, ka sadarbojamies jau sen un es jau sen visās iespējamajās malās esmu parakstījusies par konfidencialitāti) paziņoja, ka liels starptautisks uzņēmums, kurā, aģentūrasprāt, sapņo strādāt ikviens, meklē latviešu tekstu redaktoru. Darbs nebūšot grūts, bet atbildīgs: jālasa tikai tulkojumi, nesalīdzinot ar oriģinālu, lai pārliecinātos, ka tie skan brīvi un neatgādina tulkojumus. Ja mani tas interesējot, lai sūtot CV. Tā nu es iesniedzu savu dzīvesstāstu šim projektam otro reizi. Šī megaklienta sakarā gan pēc tam nevienu darbiņu no šīs aģentūras neesmu saņēmusi.
Vēl pēc nedēļas man atrakstīja cits pārstāvis no pirmās tulkošanas aģentūras, atsaucoties uz manu darba meklēšanas sludinājumu ss.lv, un atkal piedāvāja visu to pašu. Es vēlreiz nosūtīju CV un izpildīju pārbaudes darbu, bagātinot to ar atziņām, ko biju guvusi kopš pirmās reizes. Lai gan ar šo aģentūras pārstāvi man sarakste neievirzījās tik ļoti laipni kā ar pirmo, šis tomēr izrādījās profesionālāks un nedēļu pēc pārbaudes darba iesniegšanas atrakstīja, ka ziņu no klienta nav, tātad pārbaudījumu es neesmu izturējusi. Viņš saprotot, ka tā nav atbilde, uz kādu es cerēju, bet lai tas mani nekavējot pieteikties citiem šīs aģentūras izsludinātajiem projektiem.
Un tad vēl mēdz teikt, ka ar standarta domāšanu tālu netiksi. Šie bija patiešām lieli uzņēmumi, tātad tikuši gana tālu. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru