Pavēles izteiksme un izsaukuma zīme šķiras

Bet Okavango deltas lauva ir liela, slapja un netīra, kad mūsu deguna priekšā iznāk no ūdens

Lai gan daudzo kļūdu dēļ to nav iespējams lasīt, ieskatījos Ievas Zaubergas grāmatas «Tulkošanas teorija profesionāliem tulkiem un tulkotājiem» tulkojumā. Manu uzmanību piesaistīja atziņa, ka angļu ēdienu receptēs tradicionālā sintaktiskā struktūra ir pavēles izteiksme (piemēram, noskalojiet un nosusiniet gaļu), turpretī latviešu valodā pieņemtā struktūra ir īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3. personas forma (piemēram, gaļu noskalo un nosusina), taču tulkojumu ietekmē šī tradīcija mainās. Beigu beigās noformulēju, kas mani visus šos gadus ir mulsinājis neskaitāmajās visādi citādi pievilcīgajās lietošanas pamācībās utt., ko arī pati esmu pārtulkojusi pavēles izteiksmē, — teikumi ar darbības vārdu pavēles izteiksmē parasti vairs nav izsaukuma teikumi, tas ir, to beigās ļoti bieži vairs netiek likta izsaukuma zīme, jo, lai arī pavēles izteiksmē, teksts ir tikai stāstījums (apraksts), kas ir vai nav jādara, lai kaut ko panāktu.

Tu un jūs

Pat hiēnas dažkārt izskatās skaisti. Krīgera nacionālais parks, DĀR

Kliente: — Lūgums nemainīt uzrunas formu (paliekam pie tu).
     Es: — Vai jums ir kaut kāds pamatojums tai vienskaitļa formai? Vispār ir galīgi nepareizi uzrunāt vienskaitlī nepazīstamu personu, kas vecāka par 
16 gadiem.
     Jautāju tāpēc, ka nesen šis uzņēmums veica klientu aptauju. Varbūt noskaidrojās, ka tieši šī uzņēmuma klientiem patīk familiāra attieksme. Bet, piemēram, valodniece Linda Lauze un komunikācijas speciāliste Linda Kimeiša raksta par citām savstarpēji nesaistītām latviešu aptaujām, kurās konstatēts, ka vairumam respondentu neatkarīgi no viņu vecuma nepatīk, ja svešas personas viņus uzrunā ar tu.
     Kliente: — Tāds ir uzņēmuma noteiktais balss tonis komunikācijā ar saviem klientiem.
     Nu ko var gribēt no uzņēmuma, ja reklāmas aģentūras speciāliste neatšķir uzrunas toni no uzrunas formas un uzskata, ka jūs aizstāšana ar tu šo toni uzreiz padara draudzīgu, nevis, piemēram, augstprātīgu. Vai prātā nepazib doma, ka varbūt tirgvedības speciālisti, kas mūs aplaimojuši ar šo terminoloģiju, ir domājuši ko citu, jo viņiem nav iespēju rīkoties tik primitīvi?
     Un kur nu vēl otrās personas vietniekvārdu rakstīšana ar lielo sākumburtu tēlota personiskuma vārdā it visur, kur iepriekš skaidri nav nosaukta attiecīgā persona, kam šī uzruna ir domāta. Te nu man rokas galīgi līdz zemei nolaidušās no nepārtrauktajiem pieprasījumiem rakstīt otrās personas vietniekvārdus ar lielo burtu katrā bukletā, plakātā un tamlīdzīgā ārkārtīgi personiskā sarakstē ar sabiedrību. Par sevišķi intīmu saraksti ar pūli tiek uzskatīti mājaslapu teksti, jo tos taču vienlaikus konkrētajā ekrānā, visticamāk, lasa viena atsevišķa persona, vai ne?

Vispārīgs un vispārējs

Un kāpēc tiek uzskatīts, ka šakāļi ir slikti? Šis Kalahari šakālis izskatās pat ļoti labs :)

Ilgi brīnījos, kāpēc gan latviešu valodas gramatika būtu jāpaskaidro ar piemēriem no angļu valodas, ja runa galīgi nav par tulkojumiem un tulkošanu, bet tad kādu dienu pieķēru sevi pārbaudām vispārīgs/vispārējs lietojuma pareizību, domās salīdzinot ar general/total.

Dizains un dizaineri

Kempings Atlantijas okeāna krastā netālu no Svakopmundes Namībijā

design — nodoms, nolūks, iecere; skice, uzmetums; dizains, konstrukcija, projekts; zīmējums, raksts; kompozīcija; noformējums, noformēšana; konstruēšana; dizainparaugs; plāns; modelis; apdare; domāt, plānot, iecerēt; konstruēt, projektēt; modelēt, skicēt, zīmēt; strādāt par dizaineru

conceptual design, preliminary design — skices projekts
data design — datu struktūra
design current — aplēses strāva
design element — noformējuma elements
graphic design — grafiskā veidošana; grafiskais ietērps; grafiskā apdare; lietišķā grafika
product design — ražojuma noformējums
test design technique — testa izstrādes paņēmiens

designer — projektētājs, konstruktors; noformētājs; dizainers, modelētājs; intrigants

art designer — grafiķis
book designer — grāmatas mākslinieks; grāmatas iekārtotājs; grāmatas noformētājs; grāmatas veidotājs
fashion designer — tērpu modelētājs

Ja gadījumā nav nepieciešams

Etnogrāfiskajā ciematā Floresā

Iespējams, garākie parazītvārdi latviešu rakstu valodā ir nepieciešamības gadījumā. Lai gan lietvārda gadījums pamata nozīme ir ‘pēkšņs, atsevišķs notikums’, piemēram, nelaimes gadījums, tagad par gadījumu kļūst arī ilgstoši un plānoti stāvokļi, piemēram, nepieciešamības gadījums, ko var attiecināt arī uz kaut ko ilglaicīgu, kas arī ietilpst vai ir pakļauts, kam var piemērot utt. Manā izpratnē angļu if necessary un in case of need latviešu valodā atbilst līdz iespraudumam noreducējies palīgteikums, ko ievada saiklis ja: ja nepieciešams, lai gan varētu arī citādi, jo žēl, ka nekas vairs nav vajadzīgs vai izsakāms vajadzības izteiksmē — parasti tiek izvēlēts tieši nepieciešams.
     Kaut gan neskaidrību gadījumā visticamāk tiešām ir ‘pēkšņs, atsevišķs notikums’, es tomēr rakstu ja rodas neskaidrības. Man šķiet, ka, baidoties kļūdaini izteikties krievu valodas ietekmē, mēs veltīgi esam gandrīz pavisam atmetuši cēloņa palīgteikumus.
     Tomēr nekādā gadījumā noteikti nav gadījums — ja reiz iepriekš stingri nolemts, tas nevar būt pēkšņs. Varētu domāt, ka katrā gadījumā un jebkurā gadījumā nozīmē ‘vienmēr’, taču ne — tas var nozīmēt arī ‘noteikti, obligāti’.
     Par gadījumā, ja ļoti skaidri ir izteicies valodnieks Jānis Kušķis, tomēr jocīgi, ka turpat lapas apakšā ir frāze «Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis»».

Īpašie ģenitīveņi

Tuvējie kaimiņi Floresā, Indonēzijā

Kad kāds klients kārtējo reizi vaicā, kāpēc tekstā ir, piemēram, papildu rīki, nevis papildus rīki, es parasti atbildu, ka «papildu» ir īpašības vārds un «papildus» ir apstākļa vārds, tāpēc «papildu» lieto kopā ar lietvārdu, bet «papildus» — kopā ar darbības vārdu. Lai gan šim paskaidrojumam ir teju maģiska iedarbība, jo pēc tā man neviens nekādus jautājumus vairs neuzdod, tomēr tas ir visai vienkāršots. Patiesībā papildu tiek pieskaitīts pie ģenitīveņiem.
     Termins ģenitīvenis ir samērā jauns — to 1976. gadā ir ieviesis Jānis Kušķis. Ģenitīveņi ir nelokāmi vārdi, kas funkcionāli līdzinās īpašības vārdiem. Teikumā tie ir apzīmētāji — raksturo lietvārdu. Tie tiek iedalīti vairākās grupās, kur īpašu vietu ieņem ģenitīveņi, kas pēc būtības un nozīmes ir tuvāki darbības vārdam, nevis lietvārdam, jo ir ar -u noformētas darbības vārdu saknes. Pie šīs grupas pieder arī papildu.
     Kāpēc būtu svarīgi to tomēr norādīt? Droši vien tas palīdzētu ņemt vērā, ka ir vēl citi līdzīgi veidoti vārdi ar tādu pašu funkciju un citi šo nelokāmo īpašības vārdu un apstākļa vārdu pāri ar tādu pašu šķīrumu. Piemēram, ja pacientam ir blakus, nevis blaku slimība, tad tam, kas to apgalvo, ir halucinācijas, norādīja Pēteris. Guļus nolikts cietušais atrodas guļu stāvoklī. Es esmu tulkotāja, un man ir nevis sēdošs, bet sēdu darbs.

     Par īpašības vārdiem lietojami aplinku, blaku, gulu, izklaidu, kopu, līdzteku, pagaidu, papildu, sēdu, tupu, vienlaidu. Par apstākļa vārdiem — aplinkus, blakus, gulus, izklaidus, kopus, līdztekus, pagaidām, papildus, sēdus, tupus, vienlaidus.

PS. Paldies, Pēter, par atbalstu šī stāstiņa tapšanā!

Breds vai Brads?

Tirgus — bezgalīgs iedvesmas avots fotogrāfiem. Bangkokā netrūkst ne pirmo, ne otro

Kā zināms, svešvārdu un citvalodu īpašvārdu atveides latviski galvenais princips ir vadīties pēc vārda izrunas oriģinālvalodā, cenšoties novērst nevēlamu starpniekvalodu ietekmi. Lai ikviens varētu uzzināt, kā kuru burtu vai burtkopu kādā valodā izrunā, mēs esam apgādāti ar daudzām grāmatiņām, kas ir veltītas atsevišķas valodas īpašvārdu atveidei latviski. Turklāt vairākām valodām mums ir pat divi īpašvārdu pareizrakstības avoti: attiecīgā grāmatiņa un Ministru kabineta noteikumi Nr. 114 «Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju».

     MK noteikumi ir stājušies spēkā 2004. gadā, jaunākā grāmatiņa «Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā» ir izdota 2006. gadā, un būtu bijis jauki, ja abi izdevumi būtu savstarpēji saskaņoti, taču tā nav.
     Grāmatiņā teikts, ka angļu skaņa [æ], kas ortogrāfiski ir izteikta ar a, latviešu valodā atveidojama ar e, ar atrunu, ka ir iespējams arī izdarīt atkāpi un skaņu [æ] atveidot nevis ar e, bet ar a pēc angļu ortogrāfijas, sekojot latviešu valodas tradīcijai, ja tā ir vārda sākumā un it sevišķi ja tai angļu valodā nav primārā uzsvara.
     MK noteikumi ir daudz lakoniskāki: [æ] — a. Tas izklausās visai prātīgi, taču ir viegli pieņemt, piemēram, vārdu Hamiltons un Kamerons rakstību ar a, bet jau minētais Brads vai, piemēram, Sams, Džaks un Karija, lai arī loģiski, tomēr ar a šķiet diezgan savādi, vai ne?
     Šī nenoteiktība ietekmē arī veidu, kā gribētos pierakstīt dažus svešvārdus. Biežāk lietotie nekonsekvences piemēri, šķiet, ir hakeris un skeneris, lai gan es ar abām rokām balsoju tieši par šādu nekonsekventu pierakstu.

Vissezonu

Latvijas vasara, kad ir, tad ir

Man kārtējo reizi kaut kas likās pašsaprotami, šoreiz — ka riepas ir vissezonu, nevis vissezonas, proti, tās ir paredzētas lietošanai visās sezonās. Turklāt AkadTerm mani atbalsta ar vissezonu apģērbu un eļļu. Taču mani neatbalsta MLVV. Tā kā Ceļu satiksmes noteikumi skaidri liek saprast, ka riepu sezonas ir tikai divas — ziemas un vasaras —, varētu saukt par absezonu riepām, bet neko tādu «Google» man nerāda, lai gan šķiet, ka salikteņu ar ab- mums ir pa pilnam.

Vecs jaunums: Marks Zakerbergs ir amerikānis

Rādās, ka būs lietus. Balī, Balī

Bet interneta mēdekļi tā nedomā. Lai gan Marks Zakerbergs ir slavenība jau visai sen, šodien «Google» ziņo: 741 Marks Zakerbergs 0,54 sekundēs un 
11 400 nepareizi 0,58 sekundēs. Un neticiet šķietamajiem latviešu valodas speciālistiem, kuri apgalvo, ka būs jau labi visādi, kā viņu nosauksit. Saprast varbūt var, bet labi gan tā nebūs.

Šodien, sestdien un šosestdien

Un orķestris spēlēj' tikai mums. Balī, Balī

Reiz metos tviterī aizstāvēt korektori, kuru kolēģe maketētāja apsmaidīja par to, ka viņa raksta šotrešdien, nevis šo trešdien. Cenšos nekur neiejaukties, ja man neko neprasa, jo tad man cauras dienas būtu jāpavada cīņā ar vējdzirnavām, tomēr šoreiz nenoturējos, jo maketētājas gavilēm par neprofesionālismā pieķerto speciālisti pievienojās arī kāda cita korektore. Un tad sākās. Pēkšņi man pa e-pastu sāka rakstīt klienti, kas, visticamāk, par šo starpgadījumu nemaz nezināja, un prasīt, kā jāraksta: šo sestdien vai šosestdien? Un es biju spiesta paskaidrot, kāpēc tā ir.
     Ņemu norādāmo vietniekvārdu šis, ar ko norāda uz tuviem priekšmetiem, sieviešu dzimtē šī un lietvārdu sestdiena: šī sestdiena. Loku visos locījumos.

	Sieviešu dzimte
	Vienskaitlis
Nominatīvs (kas?)	šī sestdiena
Ģenitīvs (kā?)	šās (šīs) sestdienas
Datīvs (kam?)	šai sestdienai
Akuzatīvs (ko?)	šo sestdienu
Instrumentālis (ar ko?)	ar šo sestdienu
Lokatīvs (kur?)	šai (šinī, šajā) sestdienā
Vokatīvs (bez jautājuma)	- sestdiena!

     Es neņemu apstākļa vārdu (patstāvīgi, nelokāmi vārdi, kas nosauc darbības, īpašības vai apstākļa pazīmes) sestdien, jo sk. iepriekš, uz ko norāda šī. Tā ka nav izvēles starp šosestdien un šo sestdien, bet šosestdien un citiem līdzīgi veidotiem apstākļa vārdiem ir sava, patstāvīga nozīme: pašreizējā [noteiktā laika sprīdī (piemēram, nedēļā, gadā)].

NB! Tas pats attiecas arī uz pagājšnedēļ pēkšņi aktualizētajiem nedēļas dienu apstākļa vārdiem savienojumā ar pagājušo-, pagājuš- un pagājš-, lai cik apšaubāma būtu, piemēram, pagājušootrdien, labskanība. Kas no tā cieš, vienmēr var lietot lietvārdus, piemēram, pagājušajā otrdienā.

Un vēl! Vai šodien ir jāraksta kopā vai atsevišķi, neviens nav prasījis.

Ārst, dziedini pats sevi! II

Māksla Venēcijā

Jau sen cenšos izvairīties no cilvēkiem domāto zāļu, kas Zāļu valsts aģentūras vietnē tiek lepni dēvētas par «humānajām zālēm», aprakstu tulkošanas, jo veidne, kur ir jāieraksta ziņas par konkrētajām zālēm, ir visai neveikli pārtulkota. Viskaitinošākais ir adverse reactions tulkojums ar blakusparādības, nevis blaknes, lai gan tajā pašā aģentūras vietnē publicētajā farmācijas terminu vārdnīcā blakne ir.

     Turpmāk centīšos izvairīties arī no dzīvnieku ārstēšanai domāto zāļu aprakstiem, ar ko pirmo reizi saskāros pavisam nesen, jo modrību iemidzināja veidnes normālais nosaukums «Veterināro zāļu apraksts». Taču arī šī veidne ar reālistisku tulkojumu neizceļas. Visjocīgākais bija apakšvirsraksts «Piesardzības pasākumi, kas jāievēro personai, kura lieto veterinārās zāles dzīvnieku ārstēšanai». Manuprāt, šo tulkojumu var saprast paredzētajā nozīmē tikai tad, ja zina, kas bija teikts angliski: special precautions to be taken by the person administering the veterinary medicinal product to animals.

Par toni un vārdšķirām

Vēl no Padangas promenādes ainiņām. Indonēzija

Man šķita interesants Ingmara Zemzara sacerējuma virsrakstā ««Radošums» ir modes nevārds. Ko likt vietā?» pieteiktais mēģinājums kaut ko piedāvāt valodas praksei, tāpēc nolēmu rakstu izlasīt. Vispār man bieži ir grūti lasīt to, ko citi raksta par latviešu valodu. Parasti man visvairāk traucē vīzdegunīgais tonis un kļūdas tekstā. Nu un šis izrādījās kā parasti.
     Pirmkārt, īsti nekas lietderīgs vietā nav piedāvāts, ja par tādu neuzskata svešvārda izmantošanu. Literārā redaktore Guna Kalniņa lekciju cikla «Pareiza un moderna rakstu valoda» ievadā izjusti apgalvo: «Dzīvo tā valoda, kurā var runāt par visu. Latviešu valodā var runāt par visu.» Lai arī man nav nekādu iebildumu pret svešvārdiem pašiem par sevi, sanāk, ka par dažiem pamatjēdzieniem tomēr nevar.
     Ingmara Zemzara raksta galveno daļu aizņem augstprātīgs pieņēmuma apraksts, ko varētu būt domājis lietvārda «radošums» radītājs, kaut gan to, kāpēc šī forma ir nepareiza, var pateikt, nevienu neapvainojot «drosmē neapzināties savu nekompetenci». Un, nē, es to neuztveru personiski — uz vārda «radošums» autortiesībām nepretendētu pat tad, ja tas būtu labs, pareizs un iederīgs, kā arī neesmu čakla šī vārda lietotāja, bet gan jau kādu reizīti ir kaut kur iesprucis.
     Otrkārt, raksts ir pārāk īss, lai tajā būtu vieta nekonsekventai terminoloģijai, tāpēc ir kaitinoši, ka vārdšķiru nosaukšanai ir izmantoti gan svešvārdi, gan latviski termini, piemēram, ir runa par verbiem un adjektīviem, kā arī par lietvārdiem un divdabjiem.
     Vikipēdija paskaidro, ka latviešu valodā izšķir šādas vārdšķiras: lietvārdus, darbības vārdus, īpašības vārdus, vietniekvārdus, apstākļa vārdus, skaitļa vārdus, partikulas, izsauksmes vārdus, prievārdus un saikļus, taču valodnieks Jānis Endzelīns ir sacījis:

«Daži latviskie gramatikas termini, piem., darbības v., īpašības v., neatbilst precīzi attiecīgo vārdu šķiru nozīmei. Tâ, piem., sēšana, pļaušana īsteni taču apzīmē darbību, bet pieskaitāmi substantīviem, ne darbības vārdiem, slinkums, laiskums apzīmē īpašību, taču tie nav īpašības v., bet substantīvi, turpretim tādus vārdus kâ gulēt, sēdēt, slinkot, kas apzīmē stāvokli, ne darbību, saucam tomēr par darbības vārdiem. Tāpēc labāk lietāt latīniskos nosaukumus (verbs, adjektīvs), jo tie, mazākais, nemodina aplamus jēgumus.»

«Tikai no tevis nav vēstules…»

Esam sasnieguši Sani pāreju (2 876 m v. j. l.) — no Lesoto atskatāmies uz nobraukto ceļu

Šķiet pašsaprotami, ka metode ir e-pasts, sūtījums ir e-vēstule nu un nosūtītāja/saņēmēja adrese ir e-pasta adrese, tāpēc mani allaž izbrīna, ja kāds ir jāpierunā nerakstīt, piemēram, «uz pieciem e-pastiem vēl neesmu atbildējis», kaut gan man nekad nav bijis apņēmības kontaktinformācijas sadaļā rakstīt 
«e-pasta adrese», lai arī bieži turpat blakus ir «juridiskā adrese», «biroja adrese» un «pasta adrese», un tas būtu tikai loģiski.
     «Google» norāda, ka angliski lietvārds e-mail nozīmē gan pašu sūtījumu, gan sūtīšanas sistēmu un ir darbības vārds e-mail — sūtīt e-vēstuli vai sūtīt vēstuli pa e-pastu. 
     Paskatījos, ka latviešu plašākās terminus tulkojošās vārdnīcas internetā arī neatbalsta, ka latviski metodi, sūtījumu un sūtīšanu vajadzētu saukt atšķirīgi. Ne AkadTerm, ne EuroTermBank, ne EuroVoc, ne VVC vārdam e-mail vai email tulkojumā nedod arī nozīmi e-vēstule (šajās vārdnīcās vispār nav tāda vārda). Turklāt vārdnīcās sūtījumu apzīmēšanai ir arī vārdi surogātpasts un nevēlamais e-pasts, kas patiesībā kļūdaini nosauc metodi, jo surogātvēstules un nevēlamās vēstules pa to pašu e-pastu vien pienāk — tām nav sava pasta.

Izplūdušās robežas

Žirafes portrets vēl ar filmu fotoaparātu

Ir pašsaprotami, ka ne visi terminologu ieteikumi izdzīvo valodas praksē. Lai gan man ir žēl, ka «vidējais latvietis» negrib pieņemt terminologu piedāvāto vienošanos un saukt media par plašsaziņas līdzekļiem un marketing par tirgvedību, man nav grūti saprast iemeslus, kāpēc tas tā ir. Tomēr šīs izpratnes robeža ir visai izplūdusi un dažkārt man šķiet, ka šādu nevēlēšanos var pamatot vienīgi ar «es negribu, un viss».
     Nupat kārtējo reizi saskrējos ar klientu par landing page. AkadTerm to iesaka atveidot latviski ar mērķlapa, taču internetā jau ir sazēlis tiešais tulkojums piezemēšanās lapa, ko šīs izplatības dēļ grib izmantot arī klients. Nu šeit es galīgi nesaprotu, ar ko pēdējā ir labāka par terminologu ieteikumu. Klients gan paskaidroja, ka, pārtulkojot atpakaļ, man sanāks target page, bet viņam — tas, kas vajadzīgs, proti, landing page, taču, ņemot vērā, ka vismaz pagaidām termina target page nozarē nav, es nekādu problēmu nesaskatu.
     Oriģinālā daudzi nosacītie termini, kas apraksta parādības e-vidē, it sevišķi tie, kas robežojas ar reklāmu un tirgvedību (es ceru, ka es saprotami izsakos :), ir vairāk vai mazāk asprātīgas metaforas, tomēr ne vienmēr (drīzāk ļoti reti) šī metaforiskā nozīme gaumīgi atspoguļojas tiešā tulkojumā.
     Reiz, kad tulkoju kāda IT megauzņēmuma jaunākās ierīces (!) aprakstu, pāris vārdkopu aizsūtīju gan LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijai, gan kādam pazīstamam IT jomas superģēnijam. Biju patīkami pārsteigta un ļoti pateicīga, ka apakškomisijas locekļi pēc būtības iedziļinājās un operatīvi atbildēja uz vaicājumu ar konkrētām, izmantojamām vārdkopām latviski. Savukārt superģēnijs par vienu no angliskajām vārdkopām atbildēja «diezgan izplūdis mārketinga jēdziens» — tātad būtībā nekas, kas varētu pretendēt uz vietu IT terminu kopā, lai gan izklausās ļoti tehniski un svarīgi.

Ilustrācijas un karikatūras

Kempingā Dienvidāfrikā bija sajūta, ka dzīvojam pārdomāti iekārtotā un labi koptā parkā

Varbūt es nemūžam nebūtu par to uzzinājusi, ja raksts nebūtu ilustrēts ar Mareka Ruskula zīmējumu, kur viens klucītis parakstīts ar vārdu «vienums», bet tāds kā Rubika kubs — ar vārdu «vienība». Tādu informatīvo skaistumu ir viegli pārpublicēt citos mēdekļos, piemēram, tviterī, kas arī tiek darīts, un tur es to pamanīju. Tad nu ielūkojos arī pašā rakstā, kas beidzas ar šādu atsevišķu rindkopu: ««Vienība» — kopums. «Vienums» — viena lieta, būte, objekts.»
     Uzreiz pasmējos par mērvienumiem. Turklāt «Microsoft» terminologi jau ir apkaunojuši sevi ar «atskaites vienumu», kura definīcija ir ‘entity on a report’. Es nesaku, ka vienums ir slikts, tikai nepatīk vēlme, lai katram vārdam būtu viena nozīme.
     Valodnieks Aldis Lauzis uz jautājumu tviterī «Kā korekti pārvarams kārdinājums lietot formu «kriminālprocesa ietvaros»?» atbild «Tur, kur vajag «kriminālprocesā» vai «kriminālprocesa sakarā»? @KarikaturaLv tos ietvarus un būrus varētu uzzīmēt :)», ļoti prātīgi ietverot atbildi jautājumā, jo tiešām bez konteksta to ir grūti pateikt. Piemēram, «sakars» un «ietvari» nebūs gluži viens un tas pats — kriminālprocesa sakarā arī es varu izteikties, bet «ietvari» norāda ierobežojumu, tiešu piederību. Tā ka paliek «kriminālprocesā» vai «kriminālprocesa robežās», ja ir domāta tieši šī nozīme.
     Lietvārda ietvars lietošanas otrajā nozīmē ‘apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.)’ un pārnestā nozīmē ‘forma, veids (mākslas darbam)’ [citēju LLVV] galvenais trūkums un vaina ir tā, ka slinku rakstītāju un tulkotāju dēļ tas notiek pārāk bieži vietā un nevietā, dažkārt šādi izspiežot no saziņas precīzāku un kodolīgāku izteiksmi, taču diez vai tas nozīmē, ka jācenšas panākt, lai šim vārdam būtu tikai viena — pirmā — nozīme.
     Atmiņas dzīlēs mētājas tā paša Mareka Ruskula zīmēta izspiedējvīrusa ilustrācija, kur salikteņa izspiedēja daļa ir attēlota ar darbības vārda izspiest pirmo (‘spiežot izvirzīt’), nevis septīto (‘iegūt (ko), varmācīgi pieprasot, draudot u. tml.’) nozīmi [citēju MLVV], kurā patiesībā darbojas šis vīruss. Īsti neizprotu šāda vizuālā puskoka lēciena jēgu.

Aziātu ēdieni

Čiangmajas vairumtirdzniecības tirgus ainiņa

Lai gan Vīnes šniceles un Kijevas kotletes pastāvēšana latviešu valodā nav noliedzama, parasti pārtikas produkti un ēdieni pieder nevis noteiktām teritorijām, bet gan to iedzīvotājiem: franču maize, vācu desiņas, grieķu jogurts. Arī gaume un virtuve ir cilvēkiem, nevis teritorijām: nūdeles taju gaumē, vista spāņu gaumē, itāļu virtuve.
     Un tad klients sagribēja vispārināt līdz veselas pasaules daļas līmenim. Gan LLVV, gan MLVV skaidri teikts, ka Āzijas pamatiedzīvotāji ir aziāti, nevis, piemēram, āzieši, kā šur tur manīts rakstām. Ielūkojos arī periodika.lv, lai redzētu, kā šis vārds tiek lietots. Vēl 1989. gadā žurnālā «Zvaigzne» ir tematisks raksts, kur skaidrotas aziātu fizioloģiskās īpatnības, kas liedz ēst noteiktus pārtikas produktus. Visu rakstu apskatīt nevarēju, jo Latvijas Nacionālā bibliotēka nemaz nav nacionāla, bet fragmentā minēti arī nēģeri.
     Taču sievišķīgā intuīcija man saka priekšā, ka latviešu valodā aziātus ir piemeklējis to pašu nēģeru, kā arī krievu, žīdu un čigānu liktenis: «vārdam ir radusies negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā tas ir jāaizstāj». Vai es varu cerēt, ka šī ir manas sievišķīgās intuīcijas dižlatviešu šovinisma lēkme, bet īstenībā tā nav? Tikai daļēji. Piemēram visādi citādi rūpīgi izstrādātajā Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošajā vārdnīcā ir «Āzijas brokastis».

Svešvārdi, kurus izvēlamies

Pārsteidza, ka stikla pūtēji strādā pīpēdami šī vārda vistiešākajā nozīmē. Murano

Internetā uzdūros pamācībai, ka alpīnistiem ir ekipējums, nevis inventārs. Īsti neredzu jēgu viena svešvārda aizstāšanai ar citu, kam latviešu valodā ir līdzīga nozīme.

inventārs — priekšmetu, rīku kopums (piemēram, kādā telpā, uzņēmumā, iestādē); nepieciešamo priekšmetu, rīku kopums (kādā darbības nozarē). Cilme no latīņu inventarium ‘saraksts, apraksts’. 

ekipējums — kādas darbības veikšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums. Cilme no franču équipement.

     AkadTerm ir 26 šķirkļi ar inventāru, arī sporta un tūrisma inventārs, un tikai seši termini ar ekipējumu. Turklāt, kā jau varēja gaidīt, latviski abiem svešvārdiem nav atsevišķa šķirkļa: inventārs ir vienā rindā ar (krājuma) sarakstu un krājumu, bet ekipējums — ar ietērpu, piederumiem un rīkiem. Latviešu vārds neskan tik svarīgi un visaptveroši, vai ne?
     Tas man atgādināja par kādu senu nesaprašanos, kad tulkošanas aģentūra prasīja, lai vial latviski tulkoju ar vārdu flakons. Nolēmu paskatīties, vai nav kaut kas mainījies. Rezultāti bija pārsteidzoši. Valsts valodas centra terminoloģijas datubāzē viena pati vial joprojām ir flakons, bet vārdkopās scintillation vial un amber injector vial laimīgā kārtā tomēr pudelīte. Taču īstos brīnumus ieraudzīju AkadTerm, kur Eiropas Interaktīvā terminoloģijas datubāze (IATE) ir iesniegusi scintillation vial tulkojumu scintilācijas kivete. Nespēju noticēt, ka šo nav iespējams saskaņot.

Autonomā autonoma

Miglainā Venēcija

Gardi smējos par visiem, kas ir tik bezspēcīgi dažādu datorprogrammu latviešu valodas pareizrakstības moduļu priekšā, ka šķeļ salikteņus, jo dators, lūk, viņiem tā liek, tomēr jautrība drīz beidzās, kad saņēmu tekstu, kurā simt un vienu reizi visos locījumos ir pieminēta autonoma (uzņēmums), bet salikteņa daļas ir atdalītas ar atstarpi. Tikko atstarpi izdzēsu, tā uzreiz nāca prātā īpašības vārds autonoms. Nevarēju tikt vaļā no šīs sajūtas. Ja mēs rakstu valodā lietotu ō, droši vien tā doma nebūtu tik uzmācīga. Atstāju, kā ir.

Skaldu matus

Burvīgā Venēcija

     Vai mūsu šķūnī dzīvo piecas grauzēju sugas vai piecu sugu grauzēji?
     Vai tas ir šampūns visu tipu matiem vai visiem matu tipiem?
     Vai notiks pasaules čempionāts hokejā vai pasaules hokeja čempionāts?
     Pirmo vārdkopu es noteikti labotu, ka man šķūnī dzīvo grauzēji, nevis sugas.
     Pēc pirmā piemēra parauga otrajā piemērā man, protams, pirmais variants šķiet vēlamāks: šampūns matiem, nevis tipiem, tomēr esmu ievērojusi, ka lasītāji ar «visiem tipiem» saprot vārda tips piekto nozīmi ‘vīrietis, kura izskats, izturēšanās izraisa aizdomas, negatīvu attieksmi’. Savukārt matu tipi tiek uztverti normāli — kā vārdkoptermins, lai gan es tik un tā domāju, ka šampūns ir paredzēts pašiem matiem, nevis to tipiem.
     Savukārt pēdējais piemērs man šķita tāds, par ko varētu aprunāties ar speciālistiem. Valodas konsultantes atbildēja šādi.

«No latviešu valodas viedokļa pareizi ir abi varianti, turklāt, kā Jūs pati norādāt, pirmais ir izplatītāks, iespējams, ka tradīcijas dēļ vispirms norāda mērogu (pasaules čempionāts, Eiropas meistarsacīkstes, Baltijas kausa izcīņa) attiecīgajā sporta veidā un attiecīgajam dzimumam. 

Savukārt loģiski saprotams ir arī otrs variants — stingru nosacījumu ne no valodas, ne sporta žurnālistikas viedokļa šajā ziņā nav. Galvenais, lai būtu skaidrs, kāda mēroga sacensības notiek un kādā sporta veidā.»

Grūti bija navigēt

Paisums

Jau sūrojos, ka LZA Terminoloģijas komisija ieteica rakstīt nevis «čipēt dzīvniekus», bet gan «implantēt dzīvniekiem mikroshēmu», pamatojot tādējādi, ka čips ir sarunvalodas vārds, kas tāpēc rakstu valodā nav iederīgs. Bet kā būtu ar atvasinājumiem no lietvārda navigācija, kas, šķiet, nekādi nav pieskaitāms pie sarunvalodas vārdiem?
     Sākumā nevarēju saprast, kāpēc visādi citādi prātīga kolēģe raksta «veic navigēšanu», līdz paskatījos vārdnīcā, ka darbības vārda navigēt tur nav, bet naviģēt tiek uzskatīts par novecojušu. AkadTerm ir, bet vienā šķirklī ar pārvietoties vai pāriet, kas nav gluži tas, kas vajadzīgs, runājot par dažādu ierīču (programmu) navigācijas funkciju, kad tās parāda (pasaka) ceļu uz kādu lietotāja izvēlētu vietu. Turklāt definīcijas tur nav, kas apliecinātu, ka runa ir par šo funkciju. Vēl AkadTerm latviešu valodas šķirkļos pret 59 šķirkļiem ar sakni navig- mani pārsteidza trīs naviģēšanas (ar ģ). Arī «Google» neiepriecināja, uzrādot vien aptuveni 1200 nenoteiksmju navigēt un ap 600 — naviģēt.

Gudro protokoli un paralēlformas

Venēcijas zivju tirgū

Es gribētu, lai Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija sakopo visus dvēseles spēkus un sāk publicēt sēžu protokolus, citādi šo ekspertu domu gaita dažkārt galīgi nav izprotama. Piemēram, kāpēc mums vajag viņu ieteiktās paralēlformas? Šogad jau ir ieteiktas paralēlformas haika un nelokāmā haiku. 
     Savukārt no dokumenta «LVEK lēmumi, 2015. gads», kas publicēts centra mājaslapā, var uzzināt, ka pagājušajā gadā Latviešu valodas ekspertu komisija 
ir atbalstījusi:
     1) paralēlformas ar līdzskaņu miju un bez tās 5. deklinācijas lietvārdu daudzskaitļa ģenitīvā (piemēram, žirafju/žirafu; karafju/karafu);
     2) izrunas paralēlvariantus ar šauro un plato e atsevišķu 1. konjugācijas darbības vārdu (piemēram, vērt, svērt, bērt, ķert, dzert) vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1. personas formā, kā arī vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personas formā — (es) veru, sveru, beru, ķeru, dzeru; (viņš, viņa, viņi, viņas) ver, sver, ber, ķer, dzer;
     3) ka valodniecības un socioloģijas terminam ir pieļaujamas paralēlformas padomisms/sovetisms.

Salikteņi

Ejam zem ūdens

Lai izprastu, vai vajag veidot salikteni vai tomēr ne, viens (bet ne vienīgais) noderīgais paņēmiens ir pārliecināties, ka salikteņa nozīme atšķiras no tajā iesaistīto vārdu nozīmes, ja tie būtu uzrakstīti atsevišķi. Tāpēc nav, piemēram, salikteņu lūpukrāsa un gultasveļa, bet ir salikteņi, piemēram, namatēvs un zemesgrāmata. Tāpēc darba vieta ir tur, kur tieši tiek izpildīts darbs, bet darbavieta ir organizācija, kurā strādā.
     Diemžēl daudziem tas nav arguments. Šodien atkal piebira pilna pastkaste ar mājas lapām, atslēgas vārdiem un datu bāzēm. Ja «Google» liek meklēt «mājaslapas veidošana», tā piedāvā 110 tūkstošus rezultātu un jautājumu «Did you mean: mājas lapas veidošana». Ja piekrīt, atrasto rezultātu skaits palielinās līdz 159 tūkstošiem.

Gaismas diodes, jūs man patīkat jeb «Arī tu, Brūt?»

All the things I really like to do are either immoral, illegal, or fattening

Nejauši atklāju, ka ar laipnu IATE piespēli angļu valodas abreviatūras LED (light-emitting diode) AkadTerm norādītais tulkojums latviski ir… LED! Jā, pamatšķirklī LED nav pieminēta, dažos šķirkļos ir pieminēta arī gaismas diode, taču bez kādām ieteicamības norādēm, savukārt jaunākajos šķirkļos, kuru autortiesības pieder «Microsoft Corporation», gaismas diodes vispār vairs nav.
     Nu ko, dārgie terminologi, esat izņēmuši man no rokām ieroci, lai es mierīgi varētu turpināt lietot gaismas diodi un atsaukties uz jums, ka tā vajag.
     Savukārt Vikipēdijā ir plaši raksti «Gaismas diode» un «Gaismas diožu spuldze», lai gan pēdējais jau ir pilns ar LED. Kāpēc tas ir vajadzīgs?

Vai defise un slīpsvītra ir dekoratīvi elementi

Balī, Balī

Kaut kādā ziņā noteikti ir. Pieturzīmes definīcija ir ‘noteikta grafiska zīme gramatisko vai jēdzienisko teksta vienību atdalīšanai’, tomēr ne velti pieturzīmju ir diezgan daudz, jo katrai ir sava vieta un funkcija. Par to, ka defise nav domuzīme, nav rakstījuši tikai sliņķi, tāpēc pie tā nekavēšos, taču mani tikpat ļoti nomāc, ja defise tiek izmantota par apakšpunktu aizzīmi. Manuprāt, tas tomēr dod kaut kādu nepareizu signālu par tekstu kopumā. Ir taču tam speciālas un arī piemērotākas zīmes, kam atšķirībā no pārnesumzīmes nav latviešu valodas gramatikā skaidri definētu citu lietošanas noteikumu.
     Tikpat ļoti man nepatīk, ja slīpsvītras tiek izmantotas par pāru pieturzīmēm līdzīgi iekavām. Interesanti, ka šāds lietojums pat ietilpst daudzu tulkošanas aģentūru obligātajos norādījumos tulkiem, piemēram, kā pareizi atdalīt no tulkotā teksta dokumentā redzamo grafisko elementu aprakstus. Tomēr tā ir lieka pašdarbība. Priekš tiem, kam pašiem nav jēgas par atsevišķu pieturzīmju funkcijām, Ministru kabineta noteikumos «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība» ir skaidri pateikts, ka tad ir jālieto iekavas.

41. 7. vietā, kur oriģinālā ir personas personiskais paraksts, raksta vārdu «paraksts», liekot to iekavās; 

41. 8. vietā, kur oriģinālā ir zīmoga nospiedums, ģerboņa, organizācijas emblēmas, reģistrētās preču zīmes vai pakalpojumu zīmes attēls, raksta attiecīgu vārdu, liekot to iekavās, un, ja nepieciešams, norāda zīmoga nospieduma tekstu.