-iķis

«Meža cūka ziņu raida, sen jau tevi ciemos gaida»

Stingri ņemot, AkadTerm nevajadzētu būt terminiem antibiotiķis, antiferomagnētiķis, antisegnetoelektriķis, antiseptiķis, bezzudumu dielektriķis, cietais dielektriķis, ciets dielektriķis, diamagnētiķis, dielektriķis, disomiķis, feroelektriķis, feromagnētiķis, gāzveida dielektriķis, ideāls dielektriķis, magnētdielektriķis, magnētiķis, monosomiķis, nullisomiķis, paramagnētiķis, piroelektriķis, piromagnētiķis, pjezoelektriķis, segnetoelektriķis, šķidrais dielektriķis, šķidrs dielektriķis, tetrasomiķis, triboelektriķis un trisomiķis, jo «Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika» izskaņu -iķis ir atvēlējusi tikai personām.

202. §. No cittautu valodu sufiksa -ik-, pievienojoties latviskajai sufiksālajai galotnei -is, izveidojusies izskaņa -iķis.
     Šā tipa lietvārdi apzīmē personas pēc viņu attieksmēm pret kādu zinātnes, mākslas vai tehnikas nozari vai virzienu, piem., akadēmiķis, mehāniķis, traģiķis, liriķis u. c., kā arī personas pēc viņu slimības veida, piem., daltoniķis, neirastēniķis, paralītiķis, reimatiķis u. c.; siev. dz. atbilstošā izskaņa ir -iķe, piem., liriķe, akadēmiķe.

     Un viss. Par probiotiķiem un citām vielām tur nav ne vārda. Un tai pašā AkadTerm, piemēram, lietvārdam antistatic ir tikai viena atbilsme — antistatiska viela, nevis antistatiķis.

Kabeļi, vadi un… auklas

Etošas ieplakā

Bieži esmu gājusi pa mazākās pretestības ceļu un sadzīves elektroierīču barošanas vadu (power cord, line cord, mains cable) saukusi vienkārši par kabeli (‘izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas’).
     Es tur saskatu vismaz divas problēmas. Pirmkārt, man nepatīk, ka elektropadeve gandrīz visās vārdnīcās tiek saukta par barošanu (‘enerģijas patērētāja apgāde ar enerģiju’). Otrkārt, «kabelis» šķiet samērā vispārīgs jēdziens, tāpēc sadzīves tehnikas elektroapgādes piederumam gribētos kaut ko savu.
     Dažkārt mēdzu rakstīt elektrovads. Periodika.lv ir pilna ar elektrovadiem, bet vārdnīcās «elektrovads» nav atrodams, tāpēc grūti pateikt, kas kuro reizi ar to būtu jāsaprot. Pat Krievu–latviešu celtniecības terminu vārdnīcā ir jau minētā elektropadeve (электропитание), bet elektrības vads (электропровод), lai gan, kā zināms, latviešu valodā ir diezgan daudz salikteņu ar elektro-.
     Savukārt Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā ir gandrīz nekur citur neatrodams vārds elektroaukla (cord, шнур, flexible Leitung) — ‘lokans kabelis ar nedaudzām neliela šķērsgriezuma dzīslām’. Vispār tur ir vairākas auklas. Piemēram, elektroierīces pieslēgaukla (cord set of an appliance, присоединительный шнур электроприбора, Geräteanschlußleitung) — ‘elektroinstalācijas piederums, kas sastāv no lokana kabeļa vai elektroauklas, neatvienojama kontaktspraudņa un neatvienojamas spraudligzdas un kas paredzēts elektroierīces pievienošanai barošanas avotam’. Vai elektroierīču savienotājaukla (interconnection cord set of appliances, соединительный шнур электроприборов, Geräteanschlußverlängerung) — ‘elektroinstalācijas piederums, kas sastāv no lokana kabeļa vai elektroauklas, neatvienojama kontaktspraudņa un neatvienojamas spraudligzdas un kas paredzēts barošanas pievienošanai no vienas elektroierīces uz citu’. Kā arī auklslēdzis (cord switch, шнуровой [проходной] выключатель, Schnurschalter) — ‘elektroauklā vai tās galā tieši montējams slēdzis ar atsevišķu korpusu’.

Apzīmētāju secība

Hiēna Krīgerā

Izkonspektēju Valijas Strazdiņas rakstu par dažādu vārdšķiru apzīmētāju secību apzīmējamā vārda priekšā. Šur tur pamainīju piemērus, lai nav jāpiemin padomju reālijas. Ir svarīgi ne vien neaizmirst pareizu secību, bet arī veidot teikumu citādi, ja pareizs apzīmētāju novietojums rada tādu formu saskaņu, kas var izraisīt pārpratumu.
     Tātad, ja šie apzīmētāji ir īpašības vārds ar noteikto galotni un lietvārds ģenitīvā, blakus apzīmējamajam vārdam var atrasties gan viens, gan otrs.

Gan	Gan
rotā vecpilsētas senatnīgo namu sienas	rotā senatnīgo vecpilsētas namu sienas

     Ja starp lietvārdu ģenitīvā un apzīmējamo vārdu ir ciešas piederības ģenitīva attieksme un otrs apzīmētājs ir īpašības vārds ar nenoteikto galotni, lietvārds ģenitīvā parasti nostājas blakus apzīmējamajam vārdam, bet īpašības vārds ar nenoteikto galotni — tālāk no tā.

Nevis	Bet gan
galvenais varonis ir Stambulas sīks ierēdnis	galvenais varonis ir sīks Stambulas ierēdnis

     Tādā pašā secībā kārtojas īpašības ģenitīvs (blakus) un īpašības vārds ar nenoteikto galotni (tālāk).

Nevis	Bet gan
prāva auguma dūšīgs puika	dūšīgs prāva auguma puika
mājas ar piecu sešu istabu ērtiem dzīvokļiem	mājas ar ērtiem piecu sešu istabu dzīvokļiem

     Bieži gadās, ka apzīmētāju novietojumā rodas tāda formu saskaņa, kas var izraisīt pārpratumu. Tad teikums veidojams citādi.

Nevis	Bet gan
darbi ieguvuši lielu lasītāju atsaucību vai darbi ieguvuši lasītāju lielu atsaucību	darbi lasītājos ieguvuši lielu atsaucību vai lasītāji ļoti atzinīgi atsaukušies par darbiem
viņa spēle izpelnījusies speciālistu augstu vērtējumu vai viņa spēle izpelnījusies augstu speciālistu vērtējumu	viņa spēli speciālisti ir augstu novērtējuši

     Arī tad, ja viens apzīmētājs ir lietvārds ģenitīvā un otrs — lokāmais darāmās kārtas tagadnes vai pagātnes divdabis vai lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis, tālāk no apzīmējamā vārda nostājas divdabis, ja lietvārds ģenitīvā ir cieši saistīts ar apzīmējamo vārdu.

Nevis	Bet gan
Saldus topošais lielveikals	topošais Saldus lielveikals
sakarā ar prezidenta gaidāmo uzrunu	sakarā ar gaidāmo prezidenta uzrunu
ieraudzīs Rīgas starptautiskās lidostas pazīstamo siluetu	ieraudzīs pazīstamo Rīgas starptautiskās lidostas siluetu

     Apzīmētāju secība ir jāievēro vēl stingrāk, ja apzīmējamo vārdu raksturo lietvārds ģenitīvā, kas izsaka piederību, un ciešamās kārtas pagātnes divdabis. Ģenitīvam ir jāatrodas līdzās apzīmējamajam vārdam. Ja tam līdzās novieto divdabi, ģenitīvs kļūst par darītāja apzīmējumu un padara teikumu neskaidru, dažkārt pat pārprotamu.

Nevis	Bet gan
ieskrēja Ērikas satrauktā māte	ieskrēja satrauktā Ērikas māte
kādā Latvijas leduslāču pārņemtā apvidū	kādā leduslāču pārņemtā Latvijas apvidū
palieku jūsu neviltots apbrīnotājs un cienītājs	palieku neviltots jūsu apbrīnotājs un cienītājs
japāņu izslavētā pieklājība	izslavētā japāņu pieklājība

     Ar vietniekvārdu izteikts apzīmētājs vienmēr nostājas ar lietvārdu ģenitīvā izteikta apzīmētāja priekšā.

Nevis	Bet gan
brauc uz novada citiem ciemiem	brauc uz citiem novada ciemiem
jāpiekrīt profesora tai atziņai	jāpiekrīt tai profesora atziņai

     Tāpat ar skaitļa vārdu izteiktam apzīmētājam ir noteikta vieta apzīmētāju novietojumā. Tas mēdz nostāties ar lietvārdu ģenitīvā, īpašības vārdu vai divdabi izteikta apzīmētāja priekšā.

Nevis	Bet gan
Eiropas Savienības piecas valstis	piecas Eiropas Savienības valstis
jāizpilda trešās grupas trīs figūras	jāizpilda trīs trešās grupas figūras
iesaistīja savu komandu visas divpadsmit spēlētājas	iesaistīja visas divpadsmit savu komandu spēlētājas
aizvadītajos vairāk nekā sešos gados	vairāk nekā sešos aizvadītajos gados

     Dažkārt starp vairākiem vienveidīgiem apzīmētājiem tiek iestarpināts atšķirīgs apzīmētājs.

Nevis	Bet gan
lielās laucinieku sastrādātās rokas	laucinieku lielās, sastrādātās rokas vai  lielās, sastrādātās laucinieku rokas
attēlā redzam vienu no daudzajām Palangas jaunajām ārstniecības un atpūtas iestādēm	attēlā redzam vienu no Palangas daudzajām jaunajām ārstniecības un atpūtas iestādēm vai attēlā redzam vienu no daudzajām jaunajām Palangas ārstniecības un atpūtas iestādēm

Endzelīns un -nīca

Laime atnāca pati — tuksneša ziloņi Namībijā

Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbaha «Latviešu valodas mācības» sestajā iespiedumā (1927) par izskaņu -nīca rakstīts neitrāli, tomēr interesanti, ka siernīca un slimnīca ir atzītas par priekšmetiem.

Ar galotni -nīca (līdzskanis c te cēlies no mīkstināta k) no lietas (retumis arī īpašības) vārdiem atvasina dažādus  p r i e k š m e t u nosaukumus; piem. vārdnīca, burtnīca, siernīca, slimnīca, lemesnīca.

     Taču, piemēram, no «Profesora J. Endzelīna atbildēm» (1933–1942) zināms, ka viņš ir kritizējis šādus darinājumus, it sevišķi, ja nav ievērots, ka lietvārdus ar šo izskaņu darina no citiem lietvārdiem un īpašības vārdiem, nevis, piemēram, no darbības vārdiem.

• Ēdnīca ir nederīgs un kropls vārds un tāpēc nav kultivējams. (..) Piedēklis -nīca nāk no kr. valodas un nav latviešu valodā sevišķi iecienīts. Ar šo piedēkli atvasina no subst. priekšmetu nosaukumus (vārdnīca, lemesnīca) un tikai retumis arī no adj. (piem., slimnīca), bet ne no verbiem; tāpēc tāds vārds kâ ēdnīca («B. Z.») skan neparasti un nav atzīstams par derīgu. Ēdamā nama (ēdamās vietas) apzīmēšanai der v. ēstuve.
• «Rītā» minēts dziednīcas vārds sanātorijas nozīmē. Bet piedēklis
-nīca ir kaut kas krievisks; bez tam šis vārds pārprotams un to var uztvert kâ apzīmējumu vietai, kur dzied. Drīzāk varētu šā dziednīcas vārda vietā likt jaunvārdu dziedētava, lai gan nav ieteicams bez vajadzības darināt jaunus vārdus.
• Pareizi šādi vārdu atvasinājumi: ritekļi (= ritošais sastāvs vai inventārs); rūcīgs (= mürrisch, brummig), mocīgs (mocošs vietā), adatnieks (kâ sālnieks, adatnīcas vietā).
• Kronvalda neveikli darinātā «auglenīca» (gynaeceum, Stempel, пестик) vārda vietā ieteicams lietāt v. «auglinieks» (sal. v. «sēklinieks»). Šis v. arī botaniķiem licies vairāk piemērots nekā valodnieku agrāk ieteiktais aizmata vārds.

     «Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā» (1959) paustās atziņas par izskaņu -nīca ir šādas. Izlaisti galvenokārt piemēri.

Izskaņa -nīca ir ienākusi latviešu valodā ar leksiskiem aizguvumiem no krievu valodas, piemēram, piedēkli -nīc- atrodam senā aizguvumā baznīca (kr. божница) u. c. Pēc tam šis piedēklis abstrahējies no attiecīgā vārda un uzņēmies patstāvīgas jaunu vārdu atvasināšanas funkcijas latviešu valodā. (..)
     Ar piedēkli -nīc- atvasināti jauni vārdi no lietvārdu, retāk adjektīvu celmiem, un tie ir gan vietu, gan dažādu rīku, apģērba piederumu un citu tamlīdzīgu priekšmetu nosaukumi.
     1. Ar  v i e t a s  nozīmi sastopami atvasinājumi no lietvārdu celmiem. (..)
     No adjektīva slims ar  v i e t a s  nozīmi atvasināts lietvārds slimnīca.
     Nenoskaidrota cilme ir mūsdienu latviešu valodā plaši lietotajam šīs semantiskās grupas vārdam rūpnīca. (..)
     2. Starp dažu  r ī k u  un praktisku  p r i e k š m e t u  nosaukumiem ar -nīca minami: lemesnīca, pavārnīca blakus aizguvumiem lemesis (slav. lemešь) un pavārs (kr. повар); sālnīca (sālstrauks) u. c.
     Pie šīs atvasinājumu grupas pieder arī burtnīca un vārdnīca. (..)
     3. Izskaņa -nīca ir semantiski sinonīma izskaņai -ene dažos lietvārdos — vīriešu galvassegu nosaukumu atvasinājumos, piemēram, jērenīca (jērene), zaķenīca (zaķene), salmenīca (salmene). (..)
     4. Mūsdienu latviešu literārajā valodā joprojām ir aktīvs lietvārds ar izskaņu -nīca — mēnesnīca (mēness) ar nozīmi ‘mēness gaisma’.

     Bija interesanti paskatīties, kādi lietvārdi ar izskaņu -nīca bez jau minētajiem ir iekļuvuši terminoloģijas datubāzē AkadTerm. Lai gan uz *nīca atsaucas 312 šķirkļu, atšķirīgu -nīcu nav nemaz tik daudz.
     No bieži lietotajām, protams, visu veidu darbnīcas, siltumnīcas, viesnīcas, kafejnīcas, gliemežnīcas, olnīcas, kā arī ciparnīca, grāmatnīca, iesalnīca, ķieģeļnīca, maiznīca, mantnīca, muitnīca, putekšnīca, svētnīca, tējnīca, vasarnīca, viennīca, zemnīca un pat domnīca.
     Bija arī manis līdz šim neizmantoti vārdi, kuru nozīmi sapratu no dotajiem sinonīmiem vai citvalodu atbilsmēm, piemēram, dažādas eļļnīcas (adateļļnīca (adateļļotājs, eļļas adatkanniņa), eļļnīca (lubricator, oiler), vācelīšu eļļnīca, eļļnīca (eļļas kanniņa, smērtrauks, ziežtrauks) ar vāciņu un pilieneļļnīca (pilieneļļotājs, eļļas pilienkanniņa)), javnīca (творило; Mörtelkasten), pelnenīca (pelnbirde; пепелышца, пепельница; Aschenbecher), piezīmnīca (piezīmju grāmata; записная книжка, карманная книжка; Notizbuch, Taschenbuch, Hotizbuch), rādnīca (rokas grāmata), sardznīca (apsargtelpas), spārenīca, ko nesapratu no atbilsmēm, bet kam Tezaurs.lv bija dota nozīme ‘guļbūves augšējais vainags vai guļkoks, uz kura balstās spāres’, spiednīca (spiedu telpas; прессовое здание; Pressraum), tabeļnīca (clock-house; табельная; Treffkontrollraum) un ziepnīca (мыльница).
     Vairāki retumi ir nonākuši AkadTerm no «Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcas» (1922). Interesanti, ka nav, piemēram, tintnīcas un kramenīcas. Ir redzams, ka ar izskaņu -nīca tolaik diezgan konsekventi veidoti tieši priekšmetu nosaukumi (to ir drusku vairāk). Man šķiet, ka tā ir arī lielākā problēma ar
-nīcām, ka nozīme ir jāzina, citādi var būt grūti uzminēt, vai domāts ar saknes vārdu saistīts priekšmets vai vieta. Piemēram, visur atkārtotā piemēra lemesnīca nozīme man bija jāskatās vārdnīcā — tā ir ‘spīļarkla centrālā daļa’, nevis, piemēram, lemešu rūpnīca.

Covid-19 valoda: izolācijas nokrāsas

Lomboka

Social distancing uzreiz pārtulkoju ar fiziska distancēšanās. Šur tur varēja iepīt droša savstarpējā atstatumu ievērošanu sabiedriskās vietās un tamlīdzīgi, domājams, arī netuvošanās dažviet būtu derējusi. Turklāt šķiet, ka citviet ļoti piemērotas būtu no nīstajām fizkultūras stundām neizdzēšami atmiņā iespiedušās retināšanās, retošanās, izretošanās un izretināšanās.
     Vispār izolācija (Cambridge University Press tiešsaistes vārdnīcā ir divas nozīmes: the condition of being alone, especially when this makes you feel unhappy un the fact that something is separate and not connected to other things) latviski Covid-19 sakarā lietotajā nozīmē ir kaut cik skaidri definēta tikai Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā — darbība → izolēt (2. nozīme — norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar vidi, ar citiem cilvēkiem); nošķirošana, nodalīšana atsevišķā telpā.
     Vietnē Covid19.gov.lv ir minēti trīs izolācijas veidi. Te liek vienlīdzības zīmi starp karantīnu un mājas karantīnu, kas nošķir un ierobežo pārvietošanos personām, kuras, iespējams, ir bijušas pakļautas inficēšanās riskam ar Covid-19, bet jūtas veselas un neizjūt simptomus, savukārt pašizlolācija te apzīmē norobežošanos no tuviem kontaktiem ar jebkuru citu cilvēku un attiecas uz personām, kas atgriezušās no ārvalstīm. Vēl šeit ir stingra izolācija mājās, kas nozīmē pilnīgu norobežošanos no veseliem cilvēkiem un attiecas uz personām, kas saslimušas ar Covid-19.
     Bija grūti Covid19.gov.lv minētos veidus iekļaut atšķirīgu latviešu valodas vārdu ar neizplūdušu nozīmi piešķiršanā angļu valodas vārdiem quarantine, self-isolation un lockdown. Dažkārt no konteksta šķita, ka patiesībā acu priekšā griežas savdabīgs tā dēvētais eifēmismu slīdceliņš: autors cenšas nepateikt biedējošo vārdu quarantine, kas tās pasludinātājam ne tikai piešķir tiesības, bet arī uzliek pienākumus, kurus visos citos izolācijas variantos var deleģēt pašiem iedzīvotājiem. Būtībā Covid-19 sakarā self-isolation var saukt par mājas karantīnu vai paškarantīnu, jo pašizolācija latviešu valodā jau ir definēta citā sakarā — cilvēka vai sociālās grupas nošķiršanās no citiem cilvēkiem vai sociālām grupām pēc personiskās iniciatīvas.
     Cambridge University Press tiešsaistes vārdnīcā lietvārds quarantine ir laikposms — a period of time during which a person or animal that might have a disease is kept away from other people or animals so that the disease cannot spread. Savukārt latviešu karantīna gan tāda nav: 1. nozīme — pasākumu komplekss, kura mērķis ir novērst infekcijas slimību izplatīšanos; 2. nozīme — sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala; 3. nozīme — pasākumu sistēma kādas valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu no ārzemēm, kā arī atsevišķā valstī sastopamu bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu ierobežošanai un likvidēšanai. Arī «Google» dod plašāku quarantene definīciju — a state, period, or place of isolation in which people or animals that have arrived from elsewhere or been exposed to infectious or contagious disease are placed.
     Cambridge University Press tiešsaistes vārdnīcā nav vārda self-isolation, bet lockdown nozīme ir a situation in which people are not allowed to enter or leave a building or area freely because of an emergency.
     Meriama un Vebstera vārdnīcā ir visi trīs vārdi, bet lockdown ir divas nozīmes: the confinement of prisoners to their cells for all or most of the day as a temporary security measure un an emergency measure or condition in which people are temporarily prevented from entering or leaving a restricted area or building (such as a school) during a threat of danger.
     Atkarībā no konteksta izlīdzējos ar karantīnu, ārkārtējo stāvokli, stingru izolāciju, norobežošanu, ierobežojumiem un slēgšanu. Nekas nenāca prātā, kā latviski vienā vārdā pie slimības/veselības komponenta piekabināt saimnieciskās darbības izbeigšanos ārkārtējā stāvokļa pasākumu dēļ, bet ar Valtera Feista palīdzību viena doma tomēr izšķīlās: dažviet lockdown ir blokāde — militāra, politiska vai ekonomiska kādas valsts (vai tās daļas) izolācija vai aplenkšana. Bet nu nedomāju, ka tas kaut kur parādīsies vai iedzīvosies, jo arī angliski gandrīz nemaz neraksta par blockade — an act or means of sealing off a place to prevent goods or people from entering or leaving. Bet, runājot par vēsturisko skatījumu, šķiet, ka ieietas apzīmējums Covid-19 krīze. Savukārt apturējums mani asociatīvi velk uz apstājiem. Karantīna manā skatījumā tomēr neietver ārkārtējo situāciju, bet ir viens no tajā īstenotajiem pasākumiem.

Covid-19 valoda: attāls darbs ir tāldarbs

Kad dzeltenais mangusts pienācis pārāk tuvu, lai to varētu skaisti nofotografēt ar teleobjektīvu

Pilnīgi nesaprotu, kāpēc vispārējā divdabju mīlestība ir stiprāka par zināšanām, izpratni un izslavēto valodas izjūtu — kāpēc, runājot un rakstot par nepieciešamību nepulcēties darbavietās, visur (pat valsts likumos un mācību materiālos) tiek izmantots lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis attālināts, nevis īpašības vārds attāls (darbs, mācības utt.).

     Pietiek tikai tezaurs.lv paskatīties darbības vārda attālināt nozīmes, lai kļūtu skaidrs, ka tas nevar raksturot darbu no mājām, bet to var īpašības vārdu attāls — tāds, kas atrodas, noris samērā tālu no kādas vietas. Turklāt mums no mācību iestāžu prakses ir iesakņojušies vairāki vārdi, kas termina nozīmē raksturo mācīšanos kādā mācību iestādē, to gandrīz neapmeklējot. Atliek tikai mācības aizstāt ar darbu kādā darbavietā, lai iegūtu atbilstīgus vārdus.

tālmācība — izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana
tāldarbs — regulāras darbā braukšanas aizstāšana ar darbu mājās vai kādā citā attālā iestādē, datus un dokumentus pārsūtot uz centrālo iestādi ar elektroniskiem līdzekļiem
neklātiene — mācīšanās mācību iestādes vadībā un pēc tās programmas ar sarakstes, TV, radio, datoru u. c. palīdzību, parasti apvienojumā ar dažu nedēļu intensīvām mācībām pasniedzēju tiešā vadībā

     Diemžēl arī terminoloģijas datubāzēs, vārdkopterminos tulkojot īpašības vārdu remote, bez vajadzības ir ievazātas dažādas attālinātas lietas, tomēr īpašības vārds remote viens pats ir pārtulkots ar tāls, attāls. Es domāju, ka galvenais muļķīgu vārdkopterminu rašanās iemesls ir veidotāju slinkums: nevienam terminam, kuru šajā sakarā aplūkoju termini.gov.lv, nebija dota definīcija latviski — manuprāt, tas liecina par paviršību.
     Par spīti tam, īpašības vārds tāls tomēr ir produktīva terminu veidošanas sastāvdaļa: šis, protams, ietver visu ko, bet kopumā, ja ievada tāl*, AkadTerm dod 376 šķirkļus.

Covid-19 valoda: koronavīrusi un Vuhaņa

Kasanē

Biju apņēmusies savaldīties un nerakstīt par šo tematu, tomēr nu jau visi mani klienti, kuru vidū vispār nav mediķu, ir paspējuši izteikties šajā sakarā, jo pandēmija, protams, ietekmē pilnīgi visus, tāpēc arī man nekas cits neatliek kā censties apgūt attiecīgo leksiku.
     Pirmām kārtām izsaku 903. pēdējo brīdinājumu vienai no mūsu kupli sazēlušajām mazajām Patiesības ministrijām — Valsts valodas centram —, ka ir pienācis laiks iemācīties rakstīt un publicēt savu lēmumu pamatojumu pēc būtības, lai palēnām kļūtu par uzticamu zinātnisku uzziņu avotu, kāda bija Terminoloģijas komisija Valentīnas Skujiņas laikā (diemžēl tagad arī Terminoloģijas komisija dažkārt vienkārši vāvuļo).
     Pamatojums ir faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml.  k o p u m s  (izcēlums mans), ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību. Tāpēc nepietiek, ja piemin tikai grāmatu, kur tā jau bijis rakstīts — ir jāsniedz paskaidrojumi pēc būtības, lai nespiestu mūs papagailiski atkārtot vārdiņus, bet dotu pamatu problēmas izpratnei un tālākai izpētei, ja ir tāda vajadzība.
     Ar koronavīrusu dzimtas rakstību latviski Valsts valodas centrs tika galā samērā viegli, taču ar pamatojumu netika galā nemaz, jo nepietiek tikai pateikt, ka tā ir rakstīts Kristapa Rudzīša «Terminologia medica». Veicas, ka centra vietā ir pastrādājusi Gundega:

«Te būtu jāņem vēra vēsturiskā vīrusu taksonomijas attīstība. Vīrusi, kas nosaukti par godu to morfoloģiskajām īpašībām, nosaukumu atvasinot no latīņu valodas, saliktenī allaž iekļauj latīnisko galotni (togavīruss, rotavīruss, arenavīruss, koronavīruss). Latīņu vārda galotne saliktenī tiek mainīta vai noņemta to vīrusu nosaukumiem, kas nodēvēti atbilstoši fizikālajām īpašībām, inficēto audu, infekcijas procesa īpatnībām (parvovīruss, enterovīruss, flavivīruss).»

     Tas pats ar Vuhaņu/Uhaņu — Valsts valodas centrs pēc būtības neko nepaskaidroja par šī īpašvārda atveides principiem, tikai atgaiņājās no jautātājiem:

«J. Staburovas grāmatu «Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā», kurā atrodama Vuhaņa, VVC nav akceptējis. «Lielajā pasaules atlantā» ir Uhaņa, un šādu formu arī atbalstām.»

     Kā ir ar labās un kreisās rokas informētību vienai par otru? Jeļenas Staburovas grāmatas, kurā ietverts arī manis pieprasītais atveides principu apraksts, izdošanu ir atbalstījusi Valsts valodas aģentūra (tagad — Latviešu valodas aģentūra), kas arī pati izdod visai daudz uzziņu literatūras, tostarp citvalodu īpašvārdu atveides ieteikumus. Tāpat vietnē personvarduatveide.lv Jeļenas Staburovas grāmata ir viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais uzziņu avots par personvārdiem ķīniešu valodā, kā arī tā ir Vikipēdijas piņjiņa tabulas pamatā. Savukārt LU Akadēmiskā apgāda izdevumā «Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi» J. Staburova raksta, ka Uhaņa ir tradicionāls nesistēmisks atveidojums. Kāpēc tas būtu jāatbalsta?

«Apple» serviss

Čobes nacionālajā parkā

Man nosprāga datora akumulators. Saguglēju, ka man vēl baigi vai pat šausmīgi laimējies, ka tas salauza skaļruņus, nevis, piemēram, skārienpaliktni. Devos uz lietotājiem draudzīgu darbnīcu un, kā saka, neatejot no kases, dabūju jaunu akumulatoru, dzeses pastu, tīrīšanu un parastu rēķinu ar PVN un visiem rekvizītiem. Pēc dažiem mēnešiem pienāca vēstule no «Apple», ka uzņēmums atsauc šī modeļa akumulatorus un es savējo varu par brīvu nomainīt oficiālajā servisā. Vēl pēc dažiem mēnešiem radās vajadzība izmest līkumu ar lidsabiedrību, kas neļauj lidmašīnās ienest šī modeļa «Apple» datorus, kam nav izziņas par oficiālajā servisā nomainītu akumulatoru. Man kaut kā neradās šaubas, vai tas tiks pārbaudīts, jo reiz, kad reģistrējos lidojumam, šīs lidsabiedrības darbiniece lika uzrādīt naudaszīmes, par kurām dzīvošu galamērķī, un tikai dīvainas sagadīšanās dēļ man tās bija, jo parasti ar naudu apkārt nebraukāju.
     Pēc nevienlīdzīgas cīņas par termiņu ar oficiālā servisa darbiniekiem dabūju jaunu virsu, akumulatoru un izziņu. Veco akumulatoru, kas, kā zināms, nemaz nebija tik vecs, man neatdeva, lai gan prasīju. Nu un pēc dažām dienām pienāca neizbēgamā vēstule, lai es novērtēju «Apple» sniegtos pakalpojumus. «Apple» servisa politika ir šausmīga, tomēr bija viens ļoti laipns, saprotošs, pacietīgs un izdarīgs darbinieks, kura profesionalitāti gribēju uzslavēt vērtējumā, tāpēc sāku meklēt rokā pārējos dokumentus, lai paskatītos, kā viņu sauc. Izrādījās, ka pasūtījumu ir pieņēmis darbinieks [desmit ciparu skaitlis].
     No vienas puses, man šķita, ka depersonalizēšana ir koncentrācijas nometņu prerogatīva. No otras puses, kārtējā neveiksmīgajā mēģinājumā sadarboties ar «Google» viena no sākumprocedūrām bija «Gmail» konta piešķiršana it kā man (kad atteicos, adrese un obligātā kārtā nomainītā parole bija jānodod nākamajam) ar «Google» definētu adresi, kas sastāv no divpadsmit cipariem, defises, pasvītras un mērķvalodas saīsinātā apzīmējuma.

PS. Par izziņas lietderību. Biju triju valstu lidostās. Visur datoru lika izņemt no mugursomas un atsevišķi ielaist skenerī, tomēr neprasīja atvērt aizvēsturisko oderauduma datorsomu, kurā tas atradās, un arī jautājumus par zīmolu un modeli neviens neuzdeva.

«Gaidu, gaidu, nesagaidu»

«Tik no malas izliekas, ka raudu»

Jaunus korektūras klientus vairs neņemu, jo ir pienācis laiks skatīties uz priekšu, kā pēc iespējas interesantāk nodzīvot nākamo dienu, kuru vairs nav atlicis nemaz tik daudz, nu un tulkošana ir nesalīdzināmi aizraujošāka par koriģēšanu un rediģēšanu. Taču daži vēsturiskie korektūras klienti ir palikuši, no kuriem viens man šogad mēģina iznest smadzenes ar darba sludinājumiem, kas ir uzrakstīti šausmīgā valodā, norādītie labojumi nākamajos netiek ieviesti, un vienveidīgu kļūdu straume šķiet bezcerīgi bezgalīga. Tāpēc es tiešām nopriecājos, kad tviterī nejauši pamanīju saiti uz Valsts valodas centra darba sludinājumu: būs man paraugs, ko klientam parādīt, kā tas patiesībā darāms. Vilšanās bija milzīga, jo sludinājums bija tāds pats kā manam klientam (pat radās aizdomas, ka šādu attieksmi pret potenciālajiem darbiniekiem kaut kur iedīda centralizēti). Esmu izlabojusi tikai pašu svarīgāko, bez kā galīgi nevarēja iztikt un ko var izdarīt, neko nezinot par iestādi, amatu utt. Jā, es gribētu, lai Valsts valodas centrā strādā ja ne īsti pūristi, tad vismaz kaut cik izglītotas personas.

Plūsmvirzis

Teltsvietas pagalmā

Latvijas Republikas neatkarība tika atjaunota 1990. gadā. AkadTerm liecina, ka tajā pašā gadā ir izdots LZA TK 58. biļetens «Autotehnikas termini», kur latvisko terminu citvalodu atbilsmes ir dotas tikai vienā — krievu — valodā. Tas ietver četrus plūsmviržus (plūsmvirzis — iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai): plūsmvirzis — обтекатель; plastmasas plūsmvirzis — пластмассовый обтекатель; sfēriskais plūsmvirzis — сферический обтекатель; vairogplūsmvirzis — щитовой обтекатель.

     Vispār AkadTerm ir pieci termini обтекатель: no 1968. gada Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīcas ir iekļauts обтекатель антенны — antenas aptecinātājs.
     Ņemot vērā šo samērā optimistisko senatnes ainu, nepatīkami pārsteidz jaunākie terminoloģijas sasniegumi.
     IATE ir atzinusi fairing (‘an external metal or plastic structure added to increase streamlining and reduce drag, especially on a high-performance car, motorcycle, boat, or aircraft’) par aptecētāju, bet termini.gov.lv tas saucas plūdlīniju formas pārsegs.
     Savukārt radome (‘a dome or other structure protecting radar equipment and made from material transparent to radio waves, especially one on the outer surface of an aircraft’) termini.gov.lv ir nosaukts par antenas aptecētāju, bet IATE to dēvē par antenas plūdpārsegu; plūdpārsegu.

Atbilstošs un atbilstīgs

Raibie hiēnsuņi

Rakstītāji bieži tiek kaunināti par neprasmi rīkoties ar darāmās kārtas lokāmajiem tagadnes divdabjiem ar izskaņām -ošs, -oša, piemēram: 1) lieto pārāk bieži; 2) atvasina no pārāk daudziem pārejošiem, nevis tikai no nepārejošiem darbības vārdiem; 3) atvasina nevis no darbības vārda tagadnes celma, bet arī no citām formām.
     Tas, protams, liek nepārtraukti paturēt prātā, ka

«latviešu valodas vārddarināšanā vērojami vārddarinājumu pāri, kuros blakus divdabjiem ar -ošs ir attiecīgi īpašības vārdi ar -īgs (parasti — ar zināmu atšķirību nozīmes niansē): atbilstošs — atbilstīgs, piederošs — piederīgs, postošs — postīgs, sakrītošs — sakritīgs, skanošs — skanīgs, zinošs — zinīgs.»

     2002. gadā atbilstošs — atbilstīgs «atšķirību nozīmes niansē» Veronika Krūmiņa un Valentīna Skujiņa ir skaidrojusi «Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā» (jaunajā faktiski anonīmajā «Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā» šis vārdu pāris nav ietverts).

atbilstošs ir tas, ‘kas pēc satura, pazīmēm, raksturojuma atbilst viens otram’ (iespējām un spējām atbilstoši uzdevumi, saturam atbilstošs nosaukums, vecumam atbilstošas intereses)
atbilstīgs ir tas, ‘kas atbilst kompetencei, pārziņai u. tml.’ (nosūtīt informāciju atbilstīgajām iestādēm un personām, amatam atbilstīgi uzdevumi)

     Latviešu literārās valodas vārdnīcā īpašības vārds atbilstīgs ir ietvers ar nozīmi ‘tāds, kas atbilst (kam)’, proti, pilnīgi pārklāj rokasgrāmatā minēto divdabja nozīmi.
     Tomēr Rasma Grīsle norāda, ka īpašības vārds atbilstīgs vispār nav pieņemams.

«Priecājos, ka rakstāt mūsu labajā ortografijā, ko izveidoja Endzelīna vadībā, un ka Jums latviska latviešu valoda. Taču, nule saņemtās grāmatas nosaukuma iedrošināta, uzdrošinos teikt, ka labs nav atbilstīgs (piem., 10. lpp., kur to lietojat nopietni, nevis zobgaļodamies par „padvalodu”). Jo atbilstīgs, atbilstība ir aplam darināti no tagadnes celma (tâpat kâ vecā nelabā mirstība — mirstīgs). Pareizāk būtu atbilstošs (divdabji ar -ošs no intransitīviem verbiem ir bez vainas, kâ ejošs, ziedošs, degošs) un atbilsme.»

     1959. gada «Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā» ir tikai konstatēts fakts, ka nav daudz tādu īpašības vārdu, kas atvasināti no pirmatnīgu darbības vārdu tagadnes celma, piemēram, (ne)mirt — (ne)mirstam — (ne)mirstīgs, -a, atbilst — atbilstam — atbilstīgs, -a (a t b i l s t ī g s  zinātniska darba līmenim), birst — birstam — birstīgs, -a, atšķirt — atšķiram — atšķirīgs (viens no otra
a t š ķ i r ī g s), izšķirt — izšķiram — izšķirīgs (i z š ķ i r ī g s  brīdis, jautājums).
     Gribēju arī noskaidrot, tā teikt, jaunākās nostādnes un aizrakstīju Latviešu valodas aģentūrai uz konsultacija@valoda.lv, vai nebūtu kas sakāms šajā sakarā. Atbilde mani mazliet pārsteidza, bet nu kaut ko jau tā pasaka.

«Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā netiek šķirta nozīme starp vārdiem atbilstošs un atbilstīgs. Abi vārdi attiecināmi uz tādu, kas ir piemērots, saskan.»

Taustums

Kudu

Valentīna Skujiņa grāmatā «Latviešu terminoloģijas izstrādes principi» raksta:

«Īpatni ir termina funkcijai darinātie atvasinājumi grīdums (‘kuģa pakaļgala klāja paaugstināta daļa’), taustums (‘īpašība, kas nosakāma ar tausti’) un rezultātums (‘algoritma īpašība, kas raksturo to, ka obligāti tiks iegūts atrisinājums, rezultāts’). Grīdums ir regulārs atvasinājums no neaktuāla darbības vārda grīst (no kā atvasināts arī lietvārds grīda). Nevienā no mūsdienu latviešu valodas vārddarināšanas sistēmas modeļiem neietilpst darinājumi taustums un rezultātums. Šie termini darināti dažādos laikposmos, un to valodiskā motivācija vēl precizējama (sal.: rezultāts — rezultātums un variants — variantums).»

     «AILab» izstrādātajā tezaurs.lv neiekļautais termins taustums, kas iepriekšminētajā nozīmē ir izdzīvojis līdz mūsdienām, par ko liecina kaut vai guglēšanas rezultāti, 1980. gada «Latviešu valodas kultūras jautājumos» parādās ar vienu citvalodu atbilsmi ru гриф. Savukārt vārdam grifs krievu valodā šī nozīme (гриф (текстиль) — характеристика структуры тканных и нетканных текстилей; гриф бывает мягким и грубым) pat nesacenšas par iekļūšanu nozīmju pirmajā piecniekā, bet saskaņā ar tezaurs.lv vārdam grifs latviešu valodā vispār nav šādas nozīmes.
     Lai gan minētajā krievu avotā norādīts, ka taustums var būt tikai mīksts un raupjš, latvieši tā nedomā.

«Drānu taustumu pārbauda ar pieskārieniem drānai, kurus patērētājs izvērtē caur iegūtām sajūtām (mīksts, raupjš, zīdains, nepatīkams u. tml.).»

     Plus vēl AkadTerm krājumā ir šķirklis lūzīgs taustums (ru ломкий гриф), par ko nupat profesora J. Endzelīna atbildēs izlasīju, ka tas nav iespējams.

«Latv. valodā nav iespējami tādi atvasinājumi kâ lūzīgs vai lūstīgs, tāpēc vajadzības gadījumos, piem., tulkojot vācu rotbrüchig, kr. крaснoлoмкий, jāizsakās citādi. Var teikt: metalli vai māls, kas karstumā plaisā; arī: karstumā plaisājošs metalls, māls. Jāievēro, ka ne katru svešas valodas vārdu var tulkot latviešu valodā ar vienu vārdu.»

     Līdz nosacīti modernajiem terminoloģijas avotiem taustums ir nonācis bez skaidrojuma un visai dezorientējošā kontekstā. Šādi tas ir atspoguļots termini.gov.lv.

lv taustums
ru гриф
Kolekcija: Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas kartotēkā iekļauto terminu apkopojums
Nozare: Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
Apstiprināts: 01.01.1970.

     AkadTerm šķirklī taustums bez kādiem paskaidrojumiem ir dots vienā rindā ar grifs un tušē un kopā ar atbilsmēm vēl citās valodās (en handle; hand; feel; 
de Griff; Griffigkeit; fr toucher).

Ķeta pakauši

Nezūdīgās vērtības

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no visiem «Latviešu valodas kultūras jautājumu» laidieniem pie 1. un 10. izlec un izpildās maģiskais aizliegums lasīt tiešsaistē.

Pieejams bibliotēkā. Autortiesību ierobežojuma dēļ pieejams Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un publiskajās bibliotēkās (Gaismas tīklā)

Bet nu tā kā man tieši tagad gribas ziņot, kāpēc ķets ir labāks par čugunu (abi ir ‘trausls dzelzs un oglekļa sakausējums’), tad es tomēr atļaušos brīvi citēt atbilstīgās vietas no Mirdzas Brences raksta «Lituānismi latviešu literārajā valodā».

Apzinīgi latviešu literārajā valodā būs ieviesti latviešu izlokšņu lituānismi ģimene un ķets.
ķ e t s  (no liet. ketus) ir kādreiz pārņemts literārajā valodā no dienvidrietumu Kurzemes (kursiskajām) izloksnēm.

Savukārt lietvārdu čuguns krievi ir aizguvuši no tirkiem, kas, domājams, to ir aizguvuši no ķīniešiem.

Mana cīņa

Negaidīta tikšanās

Divi pirmie vārdi, no kuriem atteicos līdz ar padomijas beigām, bija kontaktdakša un kontaktrozete, jo man šķiet, ka ne dakšai, ne rozetei tāda papildu nozīme nav vajadzīga. LLVV ir atrodami šķirkļi kontaktdakša ‘ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus’ un kontaktligzda ‘nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu’, bet nav ne kontaktspraudņa, ne kontaktrozetes, taču ir spraudnis ar vienīgo nozīmi ‘kontaktdakša’ un lietvārda rozete trešā nozīme ir ‘kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā’.
     Manā izpratnē plug un citu vārdu, kad tie ir izmantoti ar nozīmi ‘ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus’, adekvāts tulkojums latviski ir kontaktspraudnis, savukārt socket un citu vārdu, kad tie ir izmantoti ar nozīmi ‘kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā’, adekvāts tulkojums latviski tātad ir kontaktligzda.
     Pirmās aizdomas, ka šajā frontes līnijā es lepni stāvu pilnīgā vientulībā, man radās tad, kad kādā lielā ārzemju aģentūrā kāda milzīga sadzīves tehnikas ražotāja angļu–latviešu tulkošanas atmiņā vispār neatradu vārdu kontaktspraudnis. Lai pārliecinātos, vai aizdomas ir pamatotas, ielūkojos elektroierīču terminoloģijas avotos. Termini.gov.lv kontaktspraudnis un kontaktligzda ir doti manis iepriekš norādītajās nozīmēs, bet kaut kāds velns mani dīdīja ielūkoties arī LZA Terminoloģijas komisijas sēdes protokolā Nr. 4/1152 (14.05.2019.).

K. Timmermanis: šeit būtu jāatstāj tikai viens variants — kontaktligzda.
A. Ciematnieks: te ir runa par mazajām metāliskajām daļām. Viss lielais ir ligzda, bet mazais caurumiņš?
K. Timmermanis: kontaktrozetē ir divas kontaktligzdas. Kontaktrozete ir kopā visa izolācijas daļa ar kontatligzdām.

Šlāpins un sabrukums

Arī kaut kādi mazi kaimiņi

Vispirms man likās, ka Šlāpins ir asprātīgs.

     Un tad es ieraudzīju šo.

     Sāku domāt, ka tas tomēr ir slikts joks, ja reiz necik neatšķiras no īstenības. Man šie komati šķirkļu nosaukumā šķiet kā tā sabrukuma nenovāktās drupas, pēc kura ir atjaunoti teksti.
     atjaunot — atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis); uzsākt atkal, no jauna; atsākt
     pajaunināt — padarīt jaunāku
     atjaunināt — aizstāt, nomainīt; padarīt jaunāku, citādu
     pārjaunot — uzlabot, padarīt jaunāku, atsvaidzināt
     Pēdējais ir radniecīgs vārdiem «atjaunināt» un «renovēt», nevis «atjaunot». Mūslaikos tas nāca gaismā, kad juristi ieinteresējās, vai pārjaunošana varētu būt patstāvīgs termins.

Terminoloģiskā skatījumā par neprecīzu jāatzīst vārda pārjaunot skaidrojums LLVV, kur tas atzīts par pareti lietotu vārda atjaunot sinonīmu. Par to, ka pārjaunot ietver atšķirīgas nozīmes nianses, liecina ME dotie vārdu atjaunot un pārjaunot skaidrojumi vācu valodā: atjaunot — «wieder jung machen, erneuern» (‘atkal jaunu darīt, atjaunot’); pārjaunot — «oberflächlich renovieren» (‘virspusēji [iz]remontēt’).

     Paklikšķinot periodika.lv, var uzzināt, ka pirms kara pārjaunot bija visai ikdienišķs un bieži lietots vārds bez speciālas terminoloģiskas nozīmes.
     Īsi sakot, ir daudz vārdu, kā varētu pateikt, ka raksti ir papildināti un uzlaboti, bet nez kādēļ izvēlēts tieši tam nepiemērots vārds.