Palīdzības vārdā nosauktie pakalpojumi

Ieslodzītie Batu alās

Tāpat kā mēs atzīstam, ka pateikties var tikai kādai citai personai vai personām par kaut ko labu, nevis par visu pēc kārtas, man gribētos, lai arī palīdzību nevar sniegt pilnīgi viss, bet tikai personas. Nevis «veikt aprēķinus ar kalkulatora palīdzību», bet «izrēķināt ar kalkulatoru». Tātad, lai vārdam palīdzība būtu tikai pirmā nozīme: rīcība, darbība, arī pasākumu kopums, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu; rīcība, darbība, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt, arī, lai (kas) tiktu paveikts, padarīts, bet nebūtu otrās nozīmes: labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
     Un vēl man patiktu, lai tie, kas sniedz maksas pakalpojumus, nekad nesolītu palīdzēt, jo manā izpratnē palīdzība ir nesavtīgs, vienpusējs pasākums, negaidot neko pretī. Bet tā jau nekad nebūs, jo kur tad paliks daži sevišķi populārie palīdzības vārdā nosauktie pakalpojumi, piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība un palīdzība uz ceļa.

Nav jau nepareizi, bet…

Pandas Čuncjinas zoodārzā

Suņu barības reklāmas bukletā pārtulkoju visus pet par mīļdzīvniekiem, jo runa ir, protams, par lieliem un maziem suņiem. Vārds mīļdzīvnieks ir dots MLVV: ‘dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai’. AkadTerm ir arī mājas (istabas) dzīvnieks un iemīļots dzīvnieks, bet tas man šķita par garu, tāpat kā visai reti un galvenokārt ES dokumentos sastopamais lolojumdzīvnieks.

Bet klients manus mīļdzīvniekus izlaboja par mājdzīvniekiem, kas tai pašā MLVV ir definēti šādi: ‘dzīvnieks, ko audzē saimnieciskām, estētiskām vai pētnieciskām vajadzībām’. Tātad sanāk, ka nav jau nepareizi, bet es tomēr domāju, ka velti viņš tā.

Veco lietu jaunā dzīve

Singapūras Esplanāde

Svešvārdi avio-, bio-, makro-, mega-, pseido-, super-, ultra-, velo-, zoo- un tamlīdzīgi, kas latviešu valodā var būt tikai salikteņa pirmā daļa tāpat kā eko-, kurš vairākās latviešu valodas vārdnīcās saprotamu iemeslu dēļ nemaz nav atrodams, pēkšņi ir ieguvuši kaut kādas patstāvīgas nozīmes, tas ir, tiek lietoti atsevišķi kā patstāvīgi vārdi.
     Piemēram, AkadTerm pat ir atrodams termins makro. Latviskotajā Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 piemin «atvasinājumus vai deminutīvus, piemēram, «bio» un «eko»» (jo tieši tā ir angliski), kas PVD oriģināldokumenta virsrakstā jau ir pārtapuši par terminiem. Arī tezaurs.lv svin jauno dzīvi — LLVV velo- ir aprakstīts pareizi, bet MLVV jau ir divi šķirkļi: velo- un velo.

Dabīgā viltība ir dabiska

Lielais Ķīnas mūris

Eiropas Savienības dokumentu tulkiem domātajās norādēs ir teikts:

dabīgs — ‘tāds, kam piemīt pamatvārdā nosauktais’, piemēram, dabīgi pārtikas produkti, t. i., bez ķimikālijām, nemodificēti utt.; 

dabisks — ‘tāds, kas ir līdzīgs pamatvārda nosauktajam’, piemēram, dabiska izturēšanās.

Savukārt Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir gluži otrādi:

dabīgs -ais; s. -a, -ā dabīgi apst. 1. Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam. Tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs. Nemākslots, neviltots.

dabisks -ais; s. -a, -ā dabiski apst. 1. Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam). Dabiskā gāze. Dabiskie akmens materiāli. Dabiskā radioaktivitāte. Dabiskā ūdenskrātuve.

Nu ko, atkal vērsos pie Latviešu valodas aģentūras konsultantēm, lai uzzinātu, kam tad ir taisnība. Bet viņas nesteidzās nostāties nevienā pusē.

«Morfoloģiski izskaņa -īgs/-īga norāda uz kādu piemītošu raksturīgu īpašību, piem., sirsnīgs, labsirdīgs, savukārt izskaņa          -isks/-iska norāda uz saistību ar vārdā nosaukto, piemēram, saimniecisks. Latviešu valodā ir dažādi mēģinājumi šķirt vārdu dabīgs un dabisks nozīmes, taču valodas praksē tas diemžēl nav izdevies. Visticamāk, tāpēc ka bieži vien nevar saprast attiecīgā vārdu savienojuma būtību, respektīvi, kurai no minētajām nozīmēm tā atbilst. Mēs teiktu, ka pašlaik šos vārdus var lietot bez nozīmes šķīruma.»

Tomēr ir ļaudis, kam ļoti labi izdodas nošķirt vārdu dabīgs un dabisks nozīmes. Lūk, valodnieka Alda Lauža publicētās definīcijas.

Dabisks ir tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam; pretmets — mākslīgs); dabas likumu nosacīts; tāds, kas piemīt no dzimšanas; likumsakarīgs, normāls.

Dabīgs ir tāds, kas saglabājis savu sākotnējo formu, pretstatā apstrādātam, pārveidotam (dabīgā šnicele); tāds, kas atbilst cilvēka dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas cilvēka daba, raksturs; nemākslots, neviltots; pretmets — nedabīgs.

Viņš arī norāda, ka «šis antonīmu lauks vēsturiski veidojies stihiski, bez virsuzraudzības un saskaņošanas pēc piedēkļu saderības».

Ne čipēt, ne čipot

Batu alās Malaizijā

Kad klients gribēja pastāstīt par mikroshēmas uzstādīšanu katram objektam, lai tos būtu iespējams identificēt, es sapratu, ka nezinu, kā ir jāveido darbības vārds no lietvārda čips.

čips v. lietv. Integrētā mikroshēma; elektronisko elementu kopums, kas izvietots vienā pusvadītājkristālā.

Internetā skaidri iezīmējās divas tendences. Ja mikroshēmu implantē dzīvniekam, tad tā ir čipēšana, ja uzstāda automobiļa motoram, tad tā ir čipošana. Man tas šķita pilnīgi nejaušs dalījums, tāpēc nolēmu kārtējo reizi apjautāties Latviešu valodas aģentūras konsultantēm. Savukārt viņas šo jautājumu pāradresēja LZA Terminoloģijas komisijai, kas atbildēja šādi.

«Vārdi, kas minēti Jūsu vēstulē, ir kvalificējami kā sarunvalodas vārdi, tāpēc sarunvalodā varat lietot jebkuru formu. Oficiālos rakstos lietojiet atbilstošu terminoloģiju: angļu chip atbilsme ir mikroshēma (arī integrētā shēma, integrālshēma).»

PS. Bet 2016. gada 20. maijā viss ir mainījies — LZA TK ITTEA ir uzvarējušas formas čipot un čipošana.

Man trūkst vārdu

Automobiļi un citi zvēri Dienvidāfrikā

Šoreiz tiešā, nevis pārnestā nozīmē — automobiļa virsbūves tipa nosaukšanai. Van, ko Meriama un Vebstera vārdnīca definē ‘a multipurpose enclosed motor vehicle having a boxlike shape, rear or side doors, and side panels often with windows’, AkadTerm spītīgi dēvē par furgonu, kas ir ‘slēgts, segts transportlīdzeklis (piemēram, kravas automobilis, bagāžas vagons, rati); slēgta, segta kravai paredzēta daļa (transportlīdzeklī, piemēram, kravas automobilī, vagonā, ratos)’, vai autofurgonu, kas ir ‘kravas automobilis ar slēgtu kastveida (vagona tipa) kravas kasti/kravas telpu’ un kuru tūrisma nozare savukārt grib izmantot caravan/camper atveidošanai latviski. Vikipēdija uzskata, ka furgons ir slēgta tipa virsbūve vieglajiem automobiļiem (kravas pasažieru), kas paredzēts kravu, cilvēku un iekārtu pārvadāšanai. AkadTerm ir atrodams arī delivery van = vieglais preču automobilis. MLVV ir minivens — palielinātas ietilpības vieglais automobilis. Tezaurs.lv ir vens — automašīnas tips, ko izmanto galvenokārt kravu pārvadāšanai, neliels furgons.
     Manus klientus kaut kā nemaz nesajūsmināja atziņa, ka gan viņu bulku vāģis, gan mikroautobuss ir furgons. Viņi abiem kopā izvēlējās plašāku terminu ‘a vehicle used for carrying goods or fare-paying passengers’, tas ir, komerctransports, lai gan, visticamāk, viņi diez vai liek maksāt saviem darbiniekiem par braucienu uz darbu ar minēto mikriņu. Latviski komerctransports ir definēts ‘automašīnas, ko lieto preču vai darbaspēka pārvadāšanai kā daļu no tirdzniecības pasākuma’ (apžēliņ, kas ir «tirdzniecības pasākums»?). Vēl es atklāju, kā citi ir tikuši galā ar šo problēmu, proti, atradu nosaukumu kravas mikroautobuss.

Vai pastāv slikti vārdi

Man visskaistākās šķiet Mozambikas pludmales

Savulaik, kad vairāk nodarbojos ar daiļliteratūras tulkojumiem, nevis nosacīti lietišķajiem tekstiem, kā tas ir tagad, es bieži iesāku labojumu pamatojumu ar teicienu, ka nav labu vai sliktu vārdiņu, ir tikai to nepiemērots lietojums, pārfrāzējot sera Renalfa Fainsa slaveno: «Nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs.» Un te pēkšņi pie slenga apraksta 11. klases skolēniem ieraudzīju šo: «Nav sliktu vai labu leksēmu, ir tikai to nepiemērots lietojums.» Un man šķita, ka es to izdomāju. :) Varbūt kāds bijušais kolēģis piedalījies?

     Bet nosacīti lietišķo tekstu pasaulē tā, protams, ir koķetēšana. Te ir slikti vārdi. Pārsvarā tie ir tādi salikteņi, kas veidoti pretēji latviešu valodas vārddarināšanas likumībām. Valodnieks Jānis Kušķis, piemēram, kritizē salikteni medmāsa, jo «latvietis ar nebojātu valodas izjūtu vārdu medmāsa var saprast tikai kā medus māsu». Slikts vārds ir arī paralimpisks, kura aizstāvībai Mg. phys. Eduards Cauna 2008. gadā ir sabāzis vienā maisā citvalodu īpašvārdus, ko latviski galvenokārt atveido atbilstīgi izrunai, un sugasvārdus, kas parasti tiek tulkoti.

Ausaiņi

Pagājusī ziema Latvijā

Kad laiks kļūst aukstāks, vajag vairāk dažādu apģērba gabalu, tostarp stīpiņu, kas savieno kaut ko mīkstu un pūkainu ausu aizsardzībai no sala un vēja. Biju izbrīnīta, kad klients vēlējās šo aksesuāru saukt par ausaiņiem. Tā kā vārdam ausainis nav pārāk daudz nozīmju (Dzīvnieks ar garām ausīm. // sar. Neattapīgs cilvēks.),* nolēmu apjautāties latviešu valodas konsultācijā, vai valodnieces atbalsta šādu priekšlikumu.

     Nē, neatbalsta. Viņu pašreizējais ieteikums ir siltās austiņas un austiņas ziemai. Paguglējot atklāju, ka ar ausu sildītājiem biežāk saprot priekšmetu ar tādu pašu funkciju, kas izveidots platas, adītas lentes formā, bet par siltajām austiņām mēdz dēvēt arī ziemai pielāgotas audioaustiņas. :) Internetā ir sastopami pat uzauši — izrādās, tie ir auskari ar dekoratīvu ķēdīti, kuras gals ir jāpiestiprina pie auss malas. Taču — bungu rīboņa — par 2014. gada vārdu kļūst ausīši ausu sildītāju apzīmēšanai. 

«Mums bija neilgas pārdomas par to, vai tie deminutīvi tiešām ir tik ļoti visur vajadzīgi — vai varētu būt vienkārši «auši», ne tik salds vārds, bet pieteikti bija tieši «ausīši»,» stāsta divpadsmitās akcijas «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» žūrijas locekle Ieva Kolmane.

     «Google» laipni atklāja, ka interneta vidē ausīši ir lietoti jau vismaz 2010. gadā (parasti kā vārda auskari deminutīvs (jā, arī skaistulēm ir nezinātniska pieeja vārddarināšanai)) un ir pat fotogrāfiju sērija «Desmit auši» (tas ir vēl par kaut ko citu). :)

* Neaizmirsīsim, bet norobežosimies no sieviešu dzimtes: tradicionālās ausaines (cepure) un mazāk dzirdētajām ausainēm (bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases rinda un dzimta).

Āāāāāāā! Satraucošie cepumi un dzira

Iepirkumu ratiņi Čiangmajas vairumtirdzniecības tirgū

Ne reizi vien esmu bijusi to vidū, kam ir grūti pieņemt LZA Terminoloģijas komisijas jaunradi, pat ja man nav nekādu priekšlikumu, kā tad būtu labāk, tomēr Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 12. novembra devums pārspēj jebkādas manas fantāzijas par to, kādā virzienā no manis attālinās latviešu paralēlā pasaule.

     Līdz tam man ekspertu komisijas darbošanās šķita visai lietderīga: ir taču jauki, ja kāds skaidri pasaka, kur likt garumzīmes vārdos cukīni un ājurvēda, vai atļauj locīt vārdu šitake (es jau sen to gribēju, bet nebija ar ko pamatot klientiem). Tā ka patiešām paldies! Bet 12. novembrī pielemtie konditorejas izstrādājumu nosaukumi man liek saķert galvu.

     Turklāt LZA Terminoloģijas komisijas mājaslapā viss ir kā uz delnas: sēžu protokoli, apakškomisiju sastāvs — var uzzināt, gan kādi apsvērumi mudinājuši pieņemt noteiktu terminu, gan kas to ir darījis. Nu no LVEK, kā viņi paši sevi dēvē, arī to var uzzināt, ja palūdz, ko mēs ar kolēģi arī izdarījām. Komisijā ietilpst 22 prominences. Un nāca gaismā, ka viņu 12. novembra lēmuma pamatojums ir šāds.

«Ja iespējams izvēlēties izstrādājumam latvisku nosaukumu svešvārda vietā, tad tam dodama priekšroka. Tieši šādu apsvērumu dēļ komisija iesaka mafinus turpmāk dēvēt par kēksiņiem, braunijus — par brūnīšiem vai šokolādes kēksiņiem, kūkijus — par biskvītiem, makaronus — par mandeļu bezē, bet kapkeikus — par glazūrkēksiņiem. Savukārt smūtija vietā piedāvāto apzīmējumu gludenis komisija noraidīja.»

     Paskaidrojumā ir kautrīgi noklusēts Valsts valodas centra mājaslapā publicētajā lēmumā redzamais komisijas ieteiktais makaronbiskvīts. Es tā arī paliku neziņā, kas ekspertu skatījumā kaiš vārdam cepums, ka tagad par biskvītiem vien jārunā — kāpēc tas viņu izpratnē ir latvisks nosaukums svešvārda vietā? Nelaimīgo franču makaronu sakarā attaisnojums varētu būt, ka abi ir franču vārdi, bet citur?

     Par daudzajiem deminutīviem vispār nezinu, ko teikt. No kāda tilpuma veidnes tad nu būtu jāsāk par kēksiem runāt mīlīgā pamazinājuma formā? Brūnīšus un brūniņus ir grūti iztēloties uz cenu zīmēm, bet varbūt tas ir tikai laika jautājums? It kā jau ir deminutīvu precedenti, piemēram, sieriņš, taču tas ir ne vien nosacīts porcijas lieluma gabaliņš, bet arī ne gluži siers šī vārda pamata nozīmē. Turklāt tas ir arī precedents ar glazūru klātu izstrādājumu apzīmējumiem: tiek veidota vārdkopa glazēts [kaut kas], nevis saliktenis glazūr[kaut kas]. Piemēram, AkadTerm ir šis tas glazēts, bet nav salikteņu ar glazūr-.

     Nu un nobeigumā mans ieguldījums. Tā kā 22 valodnieki ir spējuši nākt klajā tikai ar gludeni, es iesaku vērīgāk ielūkoties internetā. Man no pieejamajiem latviešu smūtijiem visvairāk patīk biezkokteilis pēc biezsulas, biezzupas utt. parauga (nu īstiem pūristiem laikam ir jāsaka biezdzēriens vai vienkārši dzira :).

PS. Ha-ha-ha! Vajadzēja paiet diviem mēnešiem, lai 22 prominences nokaunētos par šo lēmumu un pieņemtu citu, kas gan neliecina, ka viņu vārddarināšanas prasmes būtu uzlabojušās, tomēr vismaz neliek uzreiz domāt par to, kāpēc šie cilvēki spriež par lietām, no kurām neko nesaprot un kas viņiem ir pilnīgi vienaldzīgas.

Vilciens aizgājis

Gandrīz katru dienu darbinātā traktorā ir atradušies par šo atklājumu sapīkuši
 jau visai lieli cielavu cāļi (Latvija)

Mājaslapā «Latvietis» var lasīt valodnieka Jāņa Kušķa rakstu krājumu «Runāsim latviski». Mēdzu tur arvien ielūkoties, jo daži krievu valodas atdarinājumi tiešām ir tā iedzīvojušies latviešu valodā, ka ik pa laikam sev jāatgādina tos nelietot. Tādi ir arī aprīkot un aprīkojums, kas man šķiet gadu gaitā stabili mainījuši nozīmi.

     Valodnieks Jānis Endzelīns 1935. gadā ir norādījis: «Aprīkot var ļaudis un darbiniekus uz darbu. Par lokomotīvi jāsaka, ka tā apgādāta (ne aprīkota) vajadzīgām ierīcēm.» Arī Jānis Kušķis pareizi atgādina: «Vārdi aprīkot, aprīkojums nav ievietoti ne viensējuma Latviešu valodas vārdnīcā, kuŗas pirmais izdevums iznācis 1987. gadā, ne Latviešu literārās valodas vārdnīcā, kuŗā ir daudz krievu valodas atdarinājumu.» Bet tikpat pareizi viņš secina, ka pēdējos trīsdesmit gados оборудование, equipment un līdzīgās nozīmēs vārds aprīkojums ir ļoti iedzīvojies latviešu valodā. Par to liecina arī AkadTerm: vārds aprīkojums ir 37 terminos, ar aprīko- ir 56 termini, aprīkot — 4 termini.

Trešas personas gramatika

Pērku izcilas kvalitātes ar rokām austu un šūtu slēgto sarongu etnogrāfiskajā ciematā Floresā
(Indonēzijā)

Lai gan pavisam neatsakos, tomēr cenšos izvairīties no juridisku tekstu tulkošanas, jo man nepatīk vairāki principi, kas ieviesušies šādu darbu izpildē. Piemēram, pilno nosaukumu saīsinājumu pārvēršana par īpašvārdiem, rakstot tos ar lielo burtu. Kas tur slikts, ja saīsinājums ir vienkāršs sugasvārds, piemēram, izpildītājs, ja sākumā ir skaidri atrunāts, kas šajā dokumentā ar šo vārdu ir jāsaprot? Diemžēl lielo sākumburtu pārdaudzumu tekstā atbalsta jau daudzkārt pieminētās Latviešu valodas aģentūras konsultantes, apgalvojot, ka «tāda prakse arī saglabājusies MK noteikumos Nr. 916 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība»», lai gan tie ir salti meli — par to katrs pats var pārliecināties, ka tur nekas tāds nav rakstīts un arī šī dokumenta mantiniekā nekā tāda nav. Pat Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ir sākusi iebilst pret šādu praksi.
     Savukārt Tulkošanas un terminoloģijas centrs «Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatā» tulkotājiem pat piedāvā jaunu gramatiku.

«Third country — trešā valsts / trešai valstij (nevis trešajai valstij). Šī vārdkopa un citas līdzīgas vārdkopas (third person, third party) juridiskos dokumentos ir bieži sastopamas. Jāatceras, ka tādā gadījumā skaitļa vārds locījumos zaudē noteikto galotni, jo faktiski tas lietots nenoteiktā vietniekvārda cits, cita nozīmē — ne valstis, ne personas vai puses netiek skaitītas, ar third nošķir kādai konvencijai (savienībai, līgumam u. tml.) nepiederīgos.»

     Tādu vientiešu kā es ērtībām viņiem būtu vajadzējis savā jaunajā gramatikā norādīt ne vien sieviešu dzimtes vienskaitļa datīvu, bet gan abu dzimšu vienskaitļa un daudzskaitļa formas visos locījumos, jo es nespēju iztēloties, piemēram, akuzatīvu ar zudušu noteikto galotni.
     Varbūt skaitļa vārdam locījumos nekas nebūtu jāzaudē, ja tiktu izmantots skaitļa vārds «trešs», nevis «trešais»?

	Sieviešu dzimte
	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs (kas?)	treša persona	trešas personas
Ģenitīvs (kā?)	trešas personas	trešu personu
Datīvs (kam?)	trešai personai	trešām personām
Akuzatīvs (ko?)	trešu personu	trešas personas
Instrumentālis (ar ko?)	ar trešu personu	ar trešām personām
Lokatīvs (kur?)	trešā personā	trešās personās
Vokatīvs (bez jautājuma)	treša persona!	trešas personas!

Esība un esamība, drošība un drošums

Budistu mūks vēro sabiedriskā transporta remontu Čiangmajā

Lai novērstu terminoloģijā nevēlamo sinonīmiju un daudznozīmīgumu, LZA Terminoloģijas komisija jau 1990. gadā vārdus esība un esamība ir apstiprinājusi atšķirīgu terminu funkcijā, turklāt, kā parasti, tas ir tieši otrādi, nekā gadījies redzēt kolēģus lietojam.

     Termins esība (a. being, kr. наличие) ir apstiprināts ar nozīmi ‘kādu konkrētu vai abstraktu priekšmetu tiešā klātbūtne, atrašanās noteiktā vietā, vidē, laikā’, piemēram, izskatot kādu lietu (jurisprudencē), konstatē pierādījumu esību vai neesību; iepazīstoties ar dokumentiem, konstatē visu vajadzīgo dokumentu esību (t. i., ir vai nav visi dokumenti) un parakstu vai zīmogu esību tajos. Pamatojoties uz šo nozīmes skaidrojumu, attiecinājumā uz normatīvajiem aktiem, ja runa ir par to, vai tie ir spēkā vai nav, lietojams termins spēkā esība, atsakoties no iepriekš lietotās spēkā esamības, jo šai gadījumā nav runa par objektīvās realitātes un cilvēka apziņas sakarībām.

     Savukārt esamība ir ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’, un tas saistāms ar filozofiski abstraktu, vispārinātu skatījumu uz lietām un parādībām.
     Bet 2009. gadā LZA Terminoloģijas komisijai ir izdevies definēt vārdus drošība un drošums, lai gan man šķiet, ka drošums joprojām tiek izmantots ļoti piesardzīgi. Varbūt tāpēc, ka šajā gadījumā komisija nav pacentusies sniegt piemērus un norādīt ekvivalentus citās valodās.

drošība

Stāvoklis, apstākļi, kuros nav apdraudējuma un/vai ir vajadzīgā aizsardzība pret iespējamu apdraudējumu.

drošums

1.     Īpašība, kas izpaužas kā spēja veikt paredzētos uzdevumus.

2.     Īpašība, kas izpaužas kā spēja darboties nebīstami un uzticami.

3.     Datu, atziņu vai zināšanu īpašība būt ticamiem un/vai atbilst īstenībai.

Brīvvalsts mantinieki

Bouldersbīča, Atlantijas okeāna krasts

«Атаман решил, что где-то таится подвох, но поняв, что подвох этот в нем самом — расстроился.»

Šis citāts, kas ir attēla paraksts no Ksenijas Sobčakas un Antona Krasovska raksta «Как любить родину», man ienāca prātā pēc kārtējā latviešu oriģinālteksta rediģēšanas. Parakstā minētais atamans iepriekš nebija iedomājies, ka ir pretrunīgi valkāt cara armijas uzplečus un vienlaikus būt dedzīgam staļinistam.
     Savukārt Latvijā ir ne mazums laimīgo «Latvijas pirmās brīvvalsts laika» vērtību mantinieku, kas, rakstot par tradīcijām, ko viņi ir pārņēmuši no Latvijas neatkarības pirmā posma, nevar ne pāris vārdu savirknēt bez līdzības ar krievu valodu: «runa iet», «kāds no darbiniekiem», «divus gadus atpakaļ», «ņem dalību», «pie vadības stājies», «pateicoties pasākumiem», «dzīvo uz Brīvības ielas».
     Taču pilnīga aplamība ir pat smieklīga. Nesen interneta plašumos uzdūros dievturu mājaslapai, kur teksti ir sarakstīti, atdarinot teikumu uzbūvi krievu valodā un izmantojot padomju laikos ierasto klanīšanos uz visām pusēm, tikai tagad atsauces ir uz Eiropas Savienību, nevis dižo Ļeņinu, viss ir papildināts ar citātiem no angļu valodas ietekmē uzrakstītiem ārzemju latviešu darbiem un izdaiļots ar tautasdziesmām, kas acīmredzami parāda, ka dažiem autoriem vienkārša un skaidra izteiksme ir nesasniedzams ideāls.