Esība un esamība, drošība un drošums

Budistu mūks vēro sabiedriskā transporta remontu Čiangmajā

Lai novērstu terminoloģijā nevēlamo sinonīmiju un daudznozīmīgumu, LZA Terminoloģijas komisija jau 1990. gadā vārdus esība un esamība ir apstiprinājusi atšķirīgu terminu funkcijā, turklāt, kā parasti, tas ir tieši otrādi, nekā gadījies redzēt kolēģus lietojam.

     Termins esība (a. being, kr. наличие) ir apstiprināts ar nozīmi ‘kādu konkrētu vai abstraktu priekšmetu tiešā klātbūtne, atrašanās noteiktā vietā, vidē, laikā’, piemēram, izskatot kādu lietu (jurisprudencē), konstatē pierādījumu esību vai neesību; iepazīstoties ar dokumentiem, konstatē visu vajadzīgo dokumentu esību (t. i., ir vai nav visi dokumenti) un parakstu vai zīmogu esību tajos. Pamatojoties uz šo nozīmes skaidrojumu, attiecinājumā uz normatīvajiem aktiem, ja runa ir par to, vai tie ir spēkā vai nav, lietojams termins spēkā esība, atsakoties no iepriekš lietotās spēkā esamības, jo šai gadījumā nav runa par objektīvās realitātes un cilvēka apziņas sakarībām.

     Savukārt esamība ir ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’, un tas saistāms ar filozofiski abstraktu, vispārinātu skatījumu uz lietām un parādībām.
     Bet 2009. gadā LZA Terminoloģijas komisijai ir izdevies definēt vārdus drošība un drošums, lai gan man šķiet, ka drošums joprojām tiek izmantots ļoti piesardzīgi. Varbūt tāpēc, ka šajā gadījumā komisija nav pacentusies sniegt piemērus un norādīt ekvivalentus citās valodās.

drošība

Stāvoklis, apstākļi, kuros nav apdraudējuma un/vai ir vajadzīgā aizsardzība pret iespējamu apdraudējumu.

drošums

1.     Īpašība, kas izpaužas kā spēja veikt paredzētos uzdevumus.

2.     Īpašība, kas izpaužas kā spēja darboties nebīstami un uzticami.

3.     Datu, atziņu vai zināšanu īpašība būt ticamiem un/vai atbilst īstenībai.