Guilty pleasure

Merry crisis and a happy new fear!

Tik ļoti ievajadzējās guilty pleasure atbilsmi latviski mūsdienu nozīmē, ka apvaicājos tulkotāju forumā. Ar balsu vairākumu uzvarēja slepenais prieciņš, lai gan īsti nepiekrītu, jo kas gan tur slepens, ja gandrīz galvenais ir tieši palielīties ar tāda prieciņa esību. Tad jau drīzāk slēpjamais prieciņš, ja paliek pie tā, ka kāds vispār interesējas un izvērtē citu prieciņus. 

     Tika piedāvāts arī veclaicīgais grēcīgais prieciņš, bet tas nevarēja uzvarēt, jo cenšos izvairīties no reliģiskas leksikas ārpus šīs jomas tekstiem. Tomēr šis piedāvājums pamudināja apdomāt, vai piemērotāka guilty pleasure atveide latviski nebūtu netiklais prieciņš, lai gan netikls nozīmē ‘tāds, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma’ tiek attiecināts uz personām, nevis kaut kādām citām entitātēm. Tad varbūt izlaidīgais prieciņš? Vai vienkārši apkaunojošais prieciņš? Nu vēl no piemērotiem sinonīmiem paliek necienīgais prieciņš un nepiedienīgais prieciņš.

Buon appetito! —> Labu ēstgribu!

Namībija

Lai būtu viegli uzmest aci, ja rodas tāda vajadzība, saīsināju par alfabētisku sarakstu tabulas un vēl šo to no Baibas Bankavas raksta «Vērojumi un ieteikumi par itāļu ēdienu un dzērienu nosaukumu atveidi latviešu valodā», kas publicēts 10. populārzinātnisko rakstu krājumā «Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi».

aceto balsamico (vsk.) —> balzametiķis

antipasto (vsk.), antipasti (dsk.) —> uzkodas

arancino (vsk.), arancini (dsk.) —> arančīni

barista —> kafijas meistars

bruschetta (vsk.), bruschette (dsk.) —> brusketa

cannellone (vsk.), cannelloni (dsk.) —> kannelloni

cappuccino (vsk.) —> kapučīno

carpaccio (parasti vsk.) —> karpačo

ceci (zuppa di) (parasti dsk.) —> aunazirņu jeb turku zirņu zupa

ciabatta (vsk.), ciabatte (dsk.) —> čabata

conchiglie (dsk.) —> konkilje

cottoletta (vsk.), cottolette (dsk.) —> karbonāde, Vīnes šnicele

crostino (vsk.), crostini (dsk.) —> baltmaizes grauzdiņi

espresso (vsk.) —> espreso

farfalline (dsk.) —> farfallīne

focaccia (vsk.), focacce (dsk.) —> fokača

fusilli (dsk.) —> fuzilli

gnocco (vsk.), gnocchi (dsk.) —> klimpas (njoki (paralēlformas ņjoki, ņoki))

gorgonzola (vsk.) —> gorgondzola

grissino (vsk.), grissini (dsk.) —> grisīni

lasagna (vsk.), lasagne (dsk.) —> lazanja

linguine (dsk.) —> lingvīne

mascarpone —> maskarpone

minestrone (parasti vsk.) —> dārzeņu zupa

mozzarella (vsk.), mozzarelle (dsk.) —> mocarella

mozzarella di bufala —> bifeļpiena mocarella

orata (vsk.), orate (dsk.) —> dorāde, dorāda

pancetta (vsk.) —> pančeta

panna cotta (vsk.) —> vārīts saldkrējuma krēms

parmigiano (vsk.) —> Parmas siers, parmidžāno

pecorino (vsk.) —> pekorīno

penne (dsk.) —> penne

polpetta —> kotlete

prosciutto —> šķiņķis

prosciutto cotto —> tvaicēts šķiņķis

prosciutto crudo —> vītināts šķiņķis

raviolo (vsk.), ravioli (dsk.) —> ravioli

ricotta (vsk.) —> rikota

risotto (parasti vsk.) —> rizoto

ristretto (vsk.) —> ristreto

rucola (vsk.) —> rukola, rukolu salāti

scamorza (vsk.) —> skamorca

spaghetti (dsk.) —> spageti

tagliatelle (dsk.) —> taljatelle

tiramisù (vsk.) —> tiramisu

tortellini, tortelli (parasti dsk.) —> tortellīni, tortelli

tortellini alla panna —> tortellīni saldkrējuma mērcē
zucchina (vsk.), zucchine (dsk.) —> cukīni

Covid-19 valoda: maska, es jūs pazīstu

Čobē

Vietnē Tezaurs.lv svešvārdam «maska» ir dotas 11 nozīmes, tāpēc nepārsteidz, ka, runājot par mutes un deguna aizklāšanas maskām, visu laiku it kā precizēšanai piešaujas klāt lietvārds ģenitīvā «sejas», lai gan nekādas vajadzības pēc tā nav: lietvārda «maska» ceturtā nozīme (un MLVV pat otrā nozīme) ir ‘speciāls sejas aizsegs vai pārklājs’.
     «Sejas maska» nav tikai sarunvalodisks niķis. No PTAC pamatīgā raksta par elpceļu aizsardzības līdzekļiem Covid-19 laikā uzzināju, ka ir pat valsts standarts «Medicīniskās sejas maskas», lai gan pietiktu ar «medicīniskās maskas». Vēl šis raksts mani apgaismoja, ka nemedicīniskās maskas ir dēvējamas par higiēniskajām maskām.

Covid-19 valoda: iekškārta un ārkārta, stāvoklis un situācija

Ārkārtējs notikums — satikām tuksneša ziloņus

Pirmkārt, nevienā parastā latviešu valodas vārdnīcā nav lietvārdu «iekškārta» un «ārkārta», ko mēdz lietot attiecīgi nozīmēs ‘iekšējā kārta’ un ‘ārējā kārta’, lai gan īstas vajadzības pēc salikteņa te nav.
     Otrkārt, Latviešu literārās valodas vārdnīcā nav vārda «ārkārtas». Tas parādās Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā un līdz Tezaurs.lv ar vēl divu vārdnīcu palīdzību ir ieguvis plašu aprakstu.

ārkārtas nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; īpašības vārda nozīmē, sieviešu dzimte 
     Tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības. 
     Ārkārtas stāvoklis — ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību. 
     Ārkārtas vēlēšanas — vēlēšanas ārpus parastā vēlēšanu laika.

     Turklāt Termini.gov.lv uz vārdu «ārkārtas» atsaucas 105 termini, ārkārtas situāciju ieskaitot.
     Treškārt, īpašības vārds «ārkārtējs» ir visur, tostarp Tezaurs.lv.

ārkārtējs īpašības vārds 
     Pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts; vēl nebijis, nepiedzīvots. 
     // Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā; tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam. 
     Ārkārtējais stāvoklis — īpašs valsts pārvaldes režīms, kad tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības pārvietoties, rīkot mītiņus un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze. 
     Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks — diplomātiskā pārstāvja augstākā diplomātiskā klase starptautiskajās tiesībās, rangs.

     Termini.gov.lv gan ir tikai četri termini, kas atsaucas uz «ārkārtējais» (ārkārtējais vēstnieks, ārkārtējais stars, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, ārkārtējais un pilnvarotais ministrs), un seši, kas atsaucas uz «ārkārtējā» (ārkārtējā sesija, ārkārtējā sēde, izmantošana ārkārtējā situācijā, lielā jeb ārkārtējā avārija, personu pārvešana ārkārtējā situācijā, ārkārtējā apspriede par vides aizsardzību un transportu).
     Ceturtkārt, lietvārda «stāvoklis» viena no trešajām nozīmēm ir ‘valsts varas noteikts režīms, kārtība (valstī, kādā tās teritorijā)’. Savukārt lietvārdam «situācija» ir tikai viena nozīme ‘apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko’.
     Tā ka īsti nesaprotu, kāpēc Ministru kabinets ir izsludinājis tieši ārkārtējo situāciju, nevis stāvokli.

PS. RIP Termini.lza.lv. Paldies, ka saites pāradresējas, kā arī par Digitalis.lv, jo, ak dies, cik neparocīga ir Termini.gov.lv.

Voks ir trauks, nevis ēdiens

Bangkokā

Esmu labojusi neskaitāmas ēdienkartes, bet neesmu bijusi nevienā attiecīgajā restorānā. Tāpat esmu informēta, ka Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 13. septembrī nolēma par voku saukt vokpannā gatavotu ēdienu, taču neaizdomājos, cik tas absurdi, un turpināju lietot šos vārdus šajās nozīmēs, līdz šomēnes nonācu divās voku ēstuvēs Rīgā un sapratu, cik stulbs ir bijis šis lēmums.
     Pasūtīšana nekā neliecināja par tuvojošos katastrofu: varēja izvēlēties trīs daļas (pamatu, mērci un piedevu), no kā sastāvēs mans ēdiens. Es izvēlējos cūkgaļu saldskābā mērcē ar rīsiem. Kad saņēmu ēdienu, biju pilnīgi satriekta: tā bija bļodiņa mērcē iemaisītas rīsu biezputras ar gaļu. Un pasniedzējs vēl gādīgi apvaicājās, ko es gribēšu: irbulīšus vai dakšiņu. Ak dies, nu biezputru es parasti ēdu ar karoti.
     Tajos kopumā aptuveni desmit gados, kad mani baroja vairāku Āzijas valstu sabiedriskā ēdināšana, nebiju piedzīvojusi, ka rīsi netiek pasniegti atsevišķi. Jā, ir arī ēdieni, kur rīsos kaut ko iemaisa, bet tad jau nosaukumā ir pateikts, ka tā būs. Un Āzijā, ko pazīstu, voku sabiedriskajā ēdināšanā galvenokārt izmanto pamatēdiena (bez piedevas) gatavošanai uz straujas uguns, čakli maisot, vai produktu slīcināšanai pārmērīgi lielā daudzumā karstas eļļas (slavenā taukvāre). Un neviens ēdiens netika saukts par voku tāpēc, ka gatavots vokā.
     Piemēram, Vikipēdija gan zina, kas ir voks un ko ar to dara.

«A wok is a round-bottomed cooking pot [nevis panna — S. K.], originating in China. (..) Woks are used in a range of Chinese cooking techniques, including stir frying, steaming, pan frying, deep frying, poaching, boiling, braising, searing, stewing, making soup, smoking and roasting nuts.»

     Tātad vokā var gatavot visu ko, un gatavais ēdiens ir vokā pagatavots kontrētais kaut kas jeb konkrētais kaut kas ķīniešu gaumē.

Insider = iekšnieks

Iekšnieks

Lai gan jebkurā angļu–latviešu valodas vārdnīcā apgalvots, ka insider latviski nozīmē ‘1) (grupas, organizācijas) loceklis; savs cilvēks; 2) labi informēts cilvēks’, bet akadēmiskajā terminu datubāzē AkadTerm norādīts, ka insider ir ‘noslēpumu zinātājs; insaiders; noslēpumu glabātājs’, jāteic, ka ir diezgan grūti šos aprakstus praktiski izmantot tulkojumos, tāpēc man iepatikās tajā pašā AkadTerm minētā termina insider threat tulkojumā izmantotais iekšnieks.
     Mīlenbaha un Endzelīna latviešu valodas vārdnīcā dotā iekšnieka atbilsme ir der Insasse un piemērs ir «daži nuo laivas iekšniekiem pazuda ūdenī».
     Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2013. gada 10. decembra sēdē izskanējušais piedāvājums par iekšnieku saukt occupant (jebkuru personu, kas atrodas transportlīdzeklī) netika atbalstīts.
     Taču Tezaurs.lv, atsaucoties uz K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcu, ko rediģējis, papildinājis un turpinājis J. Endzelīns (1923–1932), ir publicējis iekšniekam pavisam citu nozīmi — ‘iekšējā pasaule’, bet nu izskatās, ka ir pārķertas rindiņas, jo norādītajā avotā nekas tāds nav atrodams.

Daži veci jaunumi

Ieplaka

No «Latviešu valodas kultūras jautājumu» 18. laidiena izrakstīju dažus reti vai nemaz lietotus terminus, kas šķiet nepelnīti aizmirsti.

masisks — tāds, kas attiecas uz masu; masiskais ūdensizspaids

pieturis — metāla stienis, koka līste, trose, siksna v. tml., pie kā pieturas, virzoties augšup vai lejup; trapa р.; vagona kāpņu p.

tilpība (nevis tilpums) — kuģim — spēja ietilpināt noteiktu daudzumu (kaut kā); ietilpība; kravtilpība; pasažiertilpība; konteinertilpība

riesums (metastāze) — slimības ierosinātāja (mikroba, audzēja, šūnas) vietas maiņas rezultātā radies sekundārs slimības perēklis

padube (nevis šīberis) — gultā liekams trauks slimnieka dabisko vajadzību izdarīšanai

pleicība — vietumējs apmatojuma trūkums; pleicības ārstēšana

treme (nevis atgrūšana) — orgānu un audu pārstādīšanā — process, kurā saņēmējorganisms saārda pārstādītos audus un mēģina tos izgrūst

PS. Esmu izaugusi

Lepns putns

un vēl mazliet pāraugusi Latviešu valodas ekspertu komisiju un valodaskonsultacijas.lv: jau kādu laiku post scriptum abreviēju bez punkta aiz katra vārda pirmā burta, bet lieku to tikai teikuma beigās, kas sastāv no šī saīsinājuma PS, tieši tāpat, kā tas tiek darīts ar citām abreviatūrām no vārdu pirmajiem burtiem, izņemot personvārdu iniciāļus, no kā abreviatūru neveido.
     Galu galā tāpat pie epistulārā žanra (un te nu jums jāuzzina, ja tas vēl nebija noticis, ka epistolārs vairs nav modē) piederīgo abreviatūru RSVP gandrīz nekur vairs neredz pierakstītu ar punktiem, pat ne vārdnīcās, kur PS ir ar punktiem.
     Interesanti, ka, lai gan tikai kā variantu, normālu abreviēšanu māca arī skolā. Vienīgi savādi, ka citātā biju spiesta dzēst komatu aiz vārda uzrakstīšanas. Kā tas var būt, ka mācību materiālus sastāda persona, kura vispār iedomājās to tur ielikt, un nebija neviena, kas to laikus pamanītu!?

«Ja pēc vēstules uzrakstīšanas prātā ienācis kaut kas nepateikts, tad vēstules beigās var rakstīt piebildi, to apzīmējot ar lielajiem burtiem P. S. vai PS (no latīņu valodas «post scriptum» — «pēc uzrakstītā»).»

     Vēl interesantāk, ka PS jau sen raksta pat dzeltenā prese.

«— Kāpēc izrādes nosaukumā ir vārdi post scriptum?
— Jo to PS vienmēr var pielikt klāt un smagas lietas padarīt vieglākas, bet skaistas — vēl skaistākas. PS. Es tevi mīlu. PS. Ko tu dari rīt? PS. Nedusmojies…»

     Bet tad atkal šis. :(

Endzelīns un prievārdu atmešana II

…un dēli

Tālāk pārpublicēju Ievas Celmiņas rakstu «Skaust vai neskaust prievārdus?» no «Latviešu valodas kultūras jautājumu» 9. laidiena. Pietiekami koncentrēti uzrakstīts, lai nekas nebūtu jāizlaiž. Gandrīz pilnīgi izdevās pārvarēt arī parasto vēlmi izlabot tekstu (tikai aiz kola sāku vārdu ar mazo burtu, kur tā nebija). Iepriekšējā publikācijā gan redzams, ka Endzelīns ir nenogurstoši izteicies arī par prievārdu nepamatotu atmešanu.

Kādā valodniecības sēdē pirmskara gados akadēmiķis Endzelīns norādīja, ka būtu jāvairās no tādām vāciskām izteiksmēm kā uz viņa lūgumu (auf seine Bitte), pie labākās gribas (beim besten Willen), ar vienu vārdu sakot (mit einem Wort gesagt), ieteikdams to vietā lietot latviskas — ievērojot, paklausot viņa lūgumu, lai kā es gribētu, vārdu sakot. Kas interesējās par latviešu valodu, vērīgi uzklausīja akadēmiķa Endzelīna atzinumus un labprāt tos lika lietā. Tomēr radās arī pārpratumi un pārspīlējumi. Cenšoties atbrīvoties no minētajām vāciskajām izteiksmēm, aiz pārpratuma sāka skaust arī prievārdus latviskās izteiksmēs. Cilvēki, protams, joprojām runāja un rakstīja dabiskā valodā, tāpat kā runā un raksta vēl mūsu dienās, kaut gan viņi kopš tā laika gadu desmitiem lasa un radiopārraidēs dzird tādus teicienus kā atbildam vēstulēm, atbildam jautājumiem, kad būtu jāsaka atbildam  u z  vēstulēm un atbildam  u z jautājumiem, jo mēs atbildam tiem, kas raksta un runā, nevis vēstulēm un jautājumiem. Dabisko valodu nespēja sagrozīt arī tādas bieži lasītas un dzirdētas frāzes kā Blaumanis pieder rakstniekiem reālistiem, kaut gan būtu jāsaka Blaumanis pieder  p i e  rakstniekiem reālistiem, jo viņš taču nav rakstnieku reālistu īpašums.
     Šā pārprastā pareizuma vārdā prievārdus skauž vēl šobaltdien — ne tikai vāciskajās, bet arī latviskajās konstrukcijās. Šur tur izteiktās domas, ka tieksmi nelietot prievārdus būtu ietekmējušas tautas dziesmas, kurās, kā zināms, tie bieži atmesti ritma dēļ, nespēj pārliecināt, jo dziedātu dziesmu ietekme uz runātu valodu nevar būt liela.
     Apskatīsim kaut divas piemēra frāzes, kas parādījušās presē sakarā ar pārrunām par prievārdu lietošanu. (Avots K. Pārdomas par ieteikumiem. — «Literatūra un Māksla», 1973, Nr. 7.) Uzklāt segu gultai. Te datīva forma gultai lietota uz gultas vietā; uz jautājumu kam uzklāt segu? gaidāma atbilde: gulētājam. Tāpat apņemt vai aplikt lakatu pleciem. Jautājums: kam aplikt lakatu? Atbilde: kādai personai, teiksim mātei. Tātad mātei apliek lakatu ap pleciem.
     Abos šajos gadījumos prievārdi lietojami vietas nozīmē. Ar to, protams, nav teikts, ka uz vietu norādīt var tikai ar prievārdu. Saka, piemēram, uzkāpt trešajā stāvā, nevis uz trešā stāva. Ir arī gadījumi, kad iespējama divējāda konstrukcija — ar prievārdu vai ar lietvārdu lokatīvā: uzkāpt uz jumta un uzkāpt jumtā. Te jūtama nozīmes nianse. Gluži tāpat arī frāžu pārī likt ēdienu uz galda un likt ēdienu galdā. Tātad prievārda lietošana vai nelietošana var ietekmēt izsakāmās domas nozīmi.
     Prievārdu pareizais lietojums visnotaļ balstās uz objektīvām latviešu valodas likumībām, kuras nevar nedz noliegt, nedz patvaļīgi atcelt. Nav arī nekāda pamata tās tīši neievērot kādu valodas ekonomijas vai daiļskanības apsvērumu dēļ. Kaut arī desmitreiz lasīsim iespiestu frāzi pieplakt zemei, mēs simtreiz dzirdēsim runājam viņš pieplaka pie zemes, jo viena no latviešu valodas īpatnībām ir vārdu un skaņu kopu atkārtojumi, kuros izpaužas zināms izteiksmei nepieciešams ritms. Tas, ka prievārds it kā atkārto priedēkli, nekādu nelabskaņu nerada un valodas ziņā arī nav «neekonomisks». Tāpēc nevienu nevar traucēt prievārdi tādās frāzēs kā pieklaudzināt  p i e  vārtiem un piecirst kāju  p i e zemes, nokrist  n o  jumta un nomaldīties  n o  ceļa, uzkāpt  u z  zirga un uzskriet  u z  sēkļa.
     Dzīvajā valodā prievārdu nelieto tur, kur kāds darbības vārds ir guvis pārnestu nozīmi. Saka gan, piemēram,  p i e  makšķeres pieķērusies zivs, bet dēls pieķēries savai mātei, kājas nepiedūrās  p i e  zemes, bet viņš man nepiedūrās ne ar vārdiņu, pielaist laivu  p i e  malas, bet pielaist mājai uguni.
     Prievārds nav vajadzīgs, ja tas nenorāda uz vietu, un palaikam arī tad ne, ja teikumā nav vietas apstākļa, piemēram, viņš man pieskārās, (šo frāzi var saprast gan tiešā, gan netiešā nozīmē), bet viņš man pieskārās  p i e  rokas.
     Par prievārdu lietošanu strīdas jau sen. Te duras acīs kāda raksturīga parādība — runa ir tikai par dažiem prievārdiem, visbiežāk par uz un pie. Šķiet, ka iemesls tam ir jau minētais akadēmiķa Endzelīna norādījums vairīties no vāciskajām teikuma konstrukcijām, kurās sastopami tieši šie prievārdi. Pavisam reti no šāda viedokļa aplūkots prievārds par, jo akadēmiķa Endzelīna pirmskara darbības laikā tas nefigurēja nevienā skaužamā izteiksmē. Tāpēc mūsu dienās latviešu valodā mierīgi plaukst un zied tādas nelatviskas izteiksmes kā es aizmirsu  p a r  jūsu grāmatu, tas atgādina  p a r  notikušo traģēdiju, viņam neviens nepārmetīs  p a r  novirzi no maršruta, mēs  p a r  to nezinājām u. tml.
     Kāpēc prievārdu vajātāji nevēršas pret šo nepareizi lietoto prievārdu?

Endzelīns un prievārdu atmešana I

Tēvi…

No «Profesora J. Endzelīna atbildēm» pārpublicēju šo to par prievārdu nepamatotu atmešanu (kopumā vārds prepozicija atbildēs ir minēts 54 reizes).

• Daži mūsu rakstnieki, padzirduši, ka prepozicijas dažkārt var aizstāt attiecīgi substantīvu locījumi, atmet tās arī tādos gadījumos, kur tās nepieciešams lietot. Piemēri (K. Grigora savākti):
     (..) līgavainis ar tautu meitu zirgā — līgavainis ar tautu meitu uz zirga.
     [Un nevis kā mūsdienu nosacītie jaunieši raksta, kaut gan LNB ir pareizi aizrakstīts priekšā.

     Es, kā jūs paši saprotat, nosodu gan. 
     Tāpat arī slavenie dīvānā pirdēji sēž uz dīvāna, nevis tajā iekšā. — S. K.]
     • Beidzamajā laikā novērojama tieksme bez vajadzības skaust prepozicijas. Tā «Br. Z.» raksta: Čechoslovakija … būtu ienaidnieku ielenkta, kas to atgrieztu pārējai pasaulei (pareizi: no pārējās pasaules).
     • Apkaŗojams netikums bez vajadzības skaust prepozicijas. Nepareizs, piem., ir «J. Z.» nodrukātais teikums «atraisījusies visām važām» (pareizi: no visām važām).
     • Teikumā «suns savu laupījumu satveŗ kājām, bet kaķis ar muti» izteikts kontrasts, tādēļ labāk lietāt prepozic. ar abos gadījumos: «suns savu laupījumu satveŗ ar kājām, bet kaķis ar muti».
     • Prepozicija par bez iemesla atmesta šādā teikumā: «pieaug interese lauku darbam»; ar prepoziciju: «pieaug interese par lauku darbu».
     • Nevietā atmesta prepozicija šādā («Rītā» nodrukātā) teikumā: bumbu sprādzieniem (pareizi: ar bumbu sprādzieniem) nogalināti 500 cilvēku.
     • Žurnālā «Universitas» rakstīts: «sirdis ir vēl pārpilnas atceri». Te nedrīkst atmest prepoziciju un pareizi jāsaka: sirdis ir vēl pārpilnas ar atceri.
     • Peļama ir mūsu dienās novērojamā tendence bez vajadzības skaust prepozicijas, ar ko dažkārt teksts kļūst pārprotams, pat nesaprotams. Tâ, piem., «Rīts» raksta: pārējiem eksemplāriem vajadzēja iepriekš parakstīties. Pareizi: uz pārējiem eksemplāriem vajadzēja iepriekš parakstīties.
     • Kommentējot K. Sensansa skaņdarbu «Nāves deja», radio programmā minēts teikums «Nāve pieklauvē kapiem». Šai teikumā bez kāda pamata atmesta prepozicija «pie» (pieklauvē pie kapiem), un arī verbs klauvēt nav laikam latvisks, kāpēc labāk teikt: nāve piedauza (vai klaudzina) pie kapiem.
     • Pēc verba piederēt jāliek prepozicija «pie», kur tas vajadzīgs, piem.: latvieši pieder pie āriešu rases (ne: āriešu rasei!).
     • Teikums – «viņa piederēja tām māksliniecēm» (A. Bērziņš — «Jaunākajās Ziņās») — saprotams piederības nozīmē; te nav jāvairās no prepozicijas lietošanas un jāraksta: «viņa piederēja pie tām māksliniecēm».
     • Ka var nonākt līdz absurdam, atmetot bez vajadzības prepozicijas, rāda šāds «Rītā» nodrukāts teikums: «nelaiķis piederēja biedrības dibinātājiem». Pareizi: «piederēja pie biedrības dibinātājiem».

Manim, tevim un sevim

Pēc lietus

Virtuālās skolas 11. klases stilistikas kursā var uzzināt, ka «tiek lietotas nepareizas vietniekvārdu locījumu formas pie tevīm, pie manīm», bet pareizi ir pie tevis un pie manis, taču ne ar pušplēstu vārdu nav pieminēts, ka formas ar garumzīmi ir dialektisms un latviešu literārajā valodā mierīgi var teikt pie tevim un pie manim. Tikai virtuālās skolas 12. klases prievārdu apskatā jaunieši uzzinās, ka «senie vietniekvārdu instrumentāļi manim, tevim, sevim var būt saistīti ar dažādiem prievārdiem».
     «Profesora J. Endzelīna atbildēs» tas ir paskaidrots šādi.

«Personisko pronōmenu instrumentāļa formas manim, tevim, sevim senāk nostājās tikai pēc instrumentāļa prepozicijas «ar»: ar manim, ar tevim, ar sevim. Tikai vēlāk, kad instrumentāļi panīka un formas ziņā sakrita ar akuzātīvu, arī šīs pronōmena formas (manim, tevim, sevim) nesajuta vairs kā instrumentāļus un tās varēja likt pēc visām prepozicijām: ar, pie, ap, pēc, gar, līdz, starp, bez, zem, apakš utt. manim, tevim, sevim blakus akuzātīva formām: ar, ap, par, pār, caur, gar, pret, starp mani, tevi, sevi un ģenitīva formām: aiz, bez, no, pēc, uz, apakš manis, tevis, sevis. Tagad rakstu valodā abas formas atzīstamas par pilntiesīgām, tā ka var teikt: ar manim (vai: ar mani) tu nejoko! bez tevim (vai: bez tevis) man nebūs dzīves! viņš uz sevim (vai: viņš uz sevi) vien lūkojas.»

     Un, kā saka, tas vēl nav viss: senākās vienskaitļa instrumentāļa formas manim, tevim un sevim var izmantot arī par datīvu, piemēram, «Manu nabaga taurenīt: uz spārniņiem guļ tevim rasa» (Rainis), lai gan «Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika» atzīst, ka «no mūsdienu literārās valodas viedokļa šāds datīvs uzskatāms par dialektismu».

-iķis

«Meža cūka ziņu raida, sen jau tevi ciemos gaida»

Stingri ņemot, AkadTerm nevajadzētu būt terminiem antibiotiķis, antiferomagnētiķis, antisegnetoelektriķis, antiseptiķis, bezzudumu dielektriķis, cietais dielektriķis, ciets dielektriķis, diamagnētiķis, dielektriķis, disomiķis, feroelektriķis, feromagnētiķis, gāzveida dielektriķis, ideāls dielektriķis, magnētdielektriķis, magnētiķis, monosomiķis, nullisomiķis, paramagnētiķis, piroelektriķis, piromagnētiķis, pjezoelektriķis, segnetoelektriķis, šķidrais dielektriķis, šķidrs dielektriķis, tetrasomiķis, triboelektriķis un trisomiķis, jo «Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika» izskaņu -iķis ir atvēlējusi tikai personām.

202. §. No cittautu valodu sufiksa -ik-, pievienojoties latviskajai sufiksālajai galotnei -is, izveidojusies izskaņa -iķis.
     Šā tipa lietvārdi apzīmē personas pēc viņu attieksmēm pret kādu zinātnes, mākslas vai tehnikas nozari vai virzienu, piem., akadēmiķis, mehāniķis, traģiķis, liriķis u. c., kā arī personas pēc viņu slimības veida, piem., daltoniķis, neirastēniķis, paralītiķis, reimatiķis u. c.; siev. dz. atbilstošā izskaņa ir -iķe, piem., liriķe, akadēmiķe.

     Un viss. Par probiotiķiem un citām vielām tur nav ne vārda. Un tai pašā AkadTerm, piemēram, lietvārdam antistatic ir tikai viena atbilsme — antistatiska viela, nevis antistatiķis.

Kabeļi, vadi un… auklas

Etošas ieplakā

Bieži esmu gājusi pa mazākās pretestības ceļu un sadzīves elektroierīču barošanas vadu (power cord, line cord, mains cable) saukusi vienkārši par kabeli (‘izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas’).
     Es tur saskatu vismaz divas problēmas. Pirmkārt, man nepatīk, ka elektropadeve gandrīz visās vārdnīcās tiek saukta par barošanu (‘enerģijas patērētāja apgāde ar enerģiju’). Otrkārt, «kabelis» šķiet samērā vispārīgs jēdziens, tāpēc sadzīves tehnikas elektroapgādes piederumam gribētos kaut ko savu.
     Dažkārt mēdzu rakstīt elektrovads. Periodika.lv ir pilna ar elektrovadiem, bet vārdnīcās «elektrovads» nav atrodams, tāpēc grūti pateikt, kas kuro reizi ar to būtu jāsaprot. Pat Krievu–latviešu celtniecības terminu vārdnīcā ir jau minētā elektropadeve (электропитание), bet elektrības vads (электропровод), lai gan, kā zināms, latviešu valodā ir diezgan daudz salikteņu ar elektro-.
     Savukārt Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā ir gandrīz nekur citur neatrodams vārds elektroaukla (cord, шнур, flexible Leitung) — ‘lokans kabelis ar nedaudzām neliela šķērsgriezuma dzīslām’. Vispār tur ir vairākas auklas. Piemēram, elektroierīces pieslēgaukla (cord set of an appliance, присоединительный шнур электроприбора, Geräteanschlußleitung) — ‘elektroinstalācijas piederums, kas sastāv no lokana kabeļa vai elektroauklas, neatvienojama kontaktspraudņa un neatvienojamas spraudligzdas un kas paredzēts elektroierīces pievienošanai barošanas avotam’. Vai elektroierīču savienotājaukla (interconnection cord set of appliances, соединительный шнур электроприборов, Geräteanschlußverlängerung) — ‘elektroinstalācijas piederums, kas sastāv no lokana kabeļa vai elektroauklas, neatvienojama kontaktspraudņa un neatvienojamas spraudligzdas un kas paredzēts barošanas pievienošanai no vienas elektroierīces uz citu’. Kā arī auklslēdzis (cord switch, шнуровой [проходной] выключатель, Schnurschalter) — ‘elektroauklā vai tās galā tieši montējams slēdzis ar atsevišķu korpusu’.

Apzīmētāju secība

Hiēna Krīgerā

Izkonspektēju Valijas Strazdiņas rakstu par dažādu vārdšķiru apzīmētāju secību apzīmējamā vārda priekšā. Šur tur pamainīju piemērus, lai nav jāpiemin padomju reālijas. Ir svarīgi ne vien neaizmirst pareizu secību, bet arī veidot teikumu citādi, ja pareizs apzīmētāju novietojums rada tādu formu saskaņu, kas var izraisīt pārpratumu.
     Tātad, ja šie apzīmētāji ir īpašības vārds ar noteikto galotni un lietvārds ģenitīvā, blakus apzīmējamajam vārdam var atrasties gan viens, gan otrs.

Gan	Gan
rotā vecpilsētas senatnīgo namu sienas	rotā senatnīgo vecpilsētas namu sienas

     Ja starp lietvārdu ģenitīvā un apzīmējamo vārdu ir ciešas piederības ģenitīva attieksme un otrs apzīmētājs ir īpašības vārds ar nenoteikto galotni, lietvārds ģenitīvā parasti nostājas blakus apzīmējamajam vārdam, bet īpašības vārds ar nenoteikto galotni — tālāk no tā.

Nevis	Bet gan
galvenais varonis ir Stambulas sīks ierēdnis	galvenais varonis ir sīks Stambulas ierēdnis

     Tādā pašā secībā kārtojas īpašības ģenitīvs (blakus) un īpašības vārds ar nenoteikto galotni (tālāk).

Nevis	Bet gan
prāva auguma dūšīgs puika	dūšīgs prāva auguma puika
mājas ar piecu sešu istabu ērtiem dzīvokļiem	mājas ar ērtiem piecu sešu istabu dzīvokļiem

     Bieži gadās, ka apzīmētāju novietojumā rodas tāda formu saskaņa, kas var izraisīt pārpratumu. Tad teikums veidojams citādi.

Nevis	Bet gan
darbi ieguvuši lielu lasītāju atsaucību vai darbi ieguvuši lasītāju lielu atsaucību	darbi lasītājos ieguvuši lielu atsaucību vai lasītāji ļoti atzinīgi atsaukušies par darbiem
viņa spēle izpelnījusies speciālistu augstu vērtējumu vai viņa spēle izpelnījusies augstu speciālistu vērtējumu	viņa spēli speciālisti ir augstu novērtējuši

     Arī tad, ja viens apzīmētājs ir lietvārds ģenitīvā un otrs — lokāmais darāmās kārtas tagadnes vai pagātnes divdabis vai lokāmais ciešamās kārtas tagadnes divdabis, tālāk no apzīmējamā vārda nostājas divdabis, ja lietvārds ģenitīvā ir cieši saistīts ar apzīmējamo vārdu.

Nevis	Bet gan
Saldus topošais lielveikals	topošais Saldus lielveikals
sakarā ar prezidenta gaidāmo uzrunu	sakarā ar gaidāmo prezidenta uzrunu
ieraudzīs Rīgas starptautiskās lidostas pazīstamo siluetu	ieraudzīs pazīstamo Rīgas starptautiskās lidostas siluetu

     Apzīmētāju secība ir jāievēro vēl stingrāk, ja apzīmējamo vārdu raksturo lietvārds ģenitīvā, kas izsaka piederību, un ciešamās kārtas pagātnes divdabis. Ģenitīvam ir jāatrodas līdzās apzīmējamajam vārdam. Ja tam līdzās novieto divdabi, ģenitīvs kļūst par darītāja apzīmējumu un padara teikumu neskaidru, dažkārt pat pārprotamu.

Nevis	Bet gan
ieskrēja Ērikas satrauktā māte	ieskrēja satrauktā Ērikas māte
kādā Latvijas leduslāču pārņemtā apvidū	kādā leduslāču pārņemtā Latvijas apvidū
palieku jūsu neviltots apbrīnotājs un cienītājs	palieku neviltots jūsu apbrīnotājs un cienītājs
japāņu izslavētā pieklājība	izslavētā japāņu pieklājība

     Ar vietniekvārdu izteikts apzīmētājs vienmēr nostājas ar lietvārdu ģenitīvā izteikta apzīmētāja priekšā.

Nevis	Bet gan
brauc uz novada citiem ciemiem	brauc uz citiem novada ciemiem
jāpiekrīt profesora tai atziņai	jāpiekrīt tai profesora atziņai

     Tāpat ar skaitļa vārdu izteiktam apzīmētājam ir noteikta vieta apzīmētāju novietojumā. Tas mēdz nostāties ar lietvārdu ģenitīvā, īpašības vārdu vai divdabi izteikta apzīmētāja priekšā.

Nevis	Bet gan
Eiropas Savienības piecas valstis	piecas Eiropas Savienības valstis
jāizpilda trešās grupas trīs figūras	jāizpilda trīs trešās grupas figūras
iesaistīja savu komandu visas divpadsmit spēlētājas	iesaistīja visas divpadsmit savu komandu spēlētājas
aizvadītajos vairāk nekā sešos gados	vairāk nekā sešos aizvadītajos gados

     Dažkārt starp vairākiem vienveidīgiem apzīmētājiem tiek iestarpināts atšķirīgs apzīmētājs.

Nevis	Bet gan
lielās laucinieku sastrādātās rokas	laucinieku lielās, sastrādātās rokas vai  lielās, sastrādātās laucinieku rokas
attēlā redzam vienu no daudzajām Palangas jaunajām ārstniecības un atpūtas iestādēm	attēlā redzam vienu no Palangas daudzajām jaunajām ārstniecības un atpūtas iestādēm vai attēlā redzam vienu no daudzajām jaunajām Palangas ārstniecības un atpūtas iestādēm

Endzelīns un -nīca

Laime atnāca pati — tuksneša ziloņi Namībijā

Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbaha «Latviešu valodas mācības» sestajā iespiedumā (1927) par izskaņu -nīca rakstīts neitrāli, tomēr interesanti, ka siernīca un slimnīca ir atzītas par priekšmetiem.

Ar galotni -nīca (līdzskanis c te cēlies no mīkstināta k) no lietas (retumis arī īpašības) vārdiem atvasina dažādus  p r i e k š m e t u nosaukumus; piem. vārdnīca, burtnīca, siernīca, slimnīca, lemesnīca.

     Taču, piemēram, no «Profesora J. Endzelīna atbildēm» (1933–1942) zināms, ka viņš ir kritizējis šādus darinājumus, it sevišķi, ja nav ievērots, ka lietvārdus ar šo izskaņu darina no citiem lietvārdiem un īpašības vārdiem, nevis, piemēram, no darbības vārdiem.

• Ēdnīca ir nederīgs un kropls vārds un tāpēc nav kultivējams. (..) Piedēklis -nīca nāk no kr. valodas un nav latviešu valodā sevišķi iecienīts. Ar šo piedēkli atvasina no subst. priekšmetu nosaukumus (vārdnīca, lemesnīca) un tikai retumis arī no adj. (piem., slimnīca), bet ne no verbiem; tāpēc tāds vārds kâ ēdnīca («B. Z.») skan neparasti un nav atzīstams par derīgu. Ēdamā nama (ēdamās vietas) apzīmēšanai der v. ēstuve.
• «Rītā» minēts dziednīcas vārds sanātorijas nozīmē. Bet piedēklis
-nīca ir kaut kas krievisks; bez tam šis vārds pārprotams un to var uztvert kâ apzīmējumu vietai, kur dzied. Drīzāk varētu šā dziednīcas vārda vietā likt jaunvārdu dziedētava, lai gan nav ieteicams bez vajadzības darināt jaunus vārdus.
• Pareizi šādi vārdu atvasinājumi: ritekļi (= ritošais sastāvs vai inventārs); rūcīgs (= mürrisch, brummig), mocīgs (mocošs vietā), adatnieks (kâ sālnieks, adatnīcas vietā).
• Kronvalda neveikli darinātā «auglenīca» (gynaeceum, Stempel, пестик) vārda vietā ieteicams lietāt v. «auglinieks» (sal. v. «sēklinieks»). Šis v. arī botaniķiem licies vairāk piemērots nekā valodnieku agrāk ieteiktais aizmata vārds.

     «Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā» (1959) paustās atziņas par izskaņu -nīca ir šādas. Izlaisti galvenokārt piemēri.

Izskaņa -nīca ir ienākusi latviešu valodā ar leksiskiem aizguvumiem no krievu valodas, piemēram, piedēkli -nīc- atrodam senā aizguvumā baznīca (kr. божница) u. c. Pēc tam šis piedēklis abstrahējies no attiecīgā vārda un uzņēmies patstāvīgas jaunu vārdu atvasināšanas funkcijas latviešu valodā. (..)
     Ar piedēkli -nīc- atvasināti jauni vārdi no lietvārdu, retāk adjektīvu celmiem, un tie ir gan vietu, gan dažādu rīku, apģērba piederumu un citu tamlīdzīgu priekšmetu nosaukumi.
     1. Ar  v i e t a s  nozīmi sastopami atvasinājumi no lietvārdu celmiem. (..)
     No adjektīva slims ar  v i e t a s  nozīmi atvasināts lietvārds slimnīca.
     Nenoskaidrota cilme ir mūsdienu latviešu valodā plaši lietotajam šīs semantiskās grupas vārdam rūpnīca. (..)
     2. Starp dažu  r ī k u  un praktisku  p r i e k š m e t u  nosaukumiem ar -nīca minami: lemesnīca, pavārnīca blakus aizguvumiem lemesis (slav. lemešь) un pavārs (kr. повар); sālnīca (sālstrauks) u. c.
     Pie šīs atvasinājumu grupas pieder arī burtnīca un vārdnīca. (..)
     3. Izskaņa -nīca ir semantiski sinonīma izskaņai -ene dažos lietvārdos — vīriešu galvassegu nosaukumu atvasinājumos, piemēram, jērenīca (jērene), zaķenīca (zaķene), salmenīca (salmene). (..)
     4. Mūsdienu latviešu literārajā valodā joprojām ir aktīvs lietvārds ar izskaņu -nīca — mēnesnīca (mēness) ar nozīmi ‘mēness gaisma’.

     Bija interesanti paskatīties, kādi lietvārdi ar izskaņu -nīca bez jau minētajiem ir iekļuvuši terminoloģijas datubāzē AkadTerm. Lai gan uz *nīca atsaucas 312 šķirkļu, atšķirīgu -nīcu nav nemaz tik daudz.
     No bieži lietotajām, protams, visu veidu darbnīcas, siltumnīcas, viesnīcas, kafejnīcas, gliemežnīcas, olnīcas, kā arī ciparnīca, grāmatnīca, iesalnīca, ķieģeļnīca, maiznīca, mantnīca, muitnīca, putekšnīca, svētnīca, tējnīca, vasarnīca, viennīca, zemnīca un pat domnīca.
     Bija arī manis līdz šim neizmantoti vārdi, kuru nozīmi sapratu no dotajiem sinonīmiem vai citvalodu atbilsmēm, piemēram, dažādas eļļnīcas (adateļļnīca (adateļļotājs, eļļas adatkanniņa), eļļnīca (lubricator, oiler), vācelīšu eļļnīca, eļļnīca (eļļas kanniņa, smērtrauks, ziežtrauks) ar vāciņu un pilieneļļnīca (pilieneļļotājs, eļļas pilienkanniņa)), javnīca (творило; Mörtelkasten), pelnenīca (pelnbirde; пепелышца, пепельница; Aschenbecher), piezīmnīca (piezīmju grāmata; записная книжка, карманная книжка; Notizbuch, Taschenbuch, Hotizbuch), rādnīca (rokas grāmata), sardznīca (apsargtelpas), spārenīca, ko nesapratu no atbilsmēm, bet kam Tezaurs.lv bija dota nozīme ‘guļbūves augšējais vainags vai guļkoks, uz kura balstās spāres’, spiednīca (spiedu telpas; прессовое здание; Pressraum), tabeļnīca (clock-house; табельная; Treffkontrollraum) un ziepnīca (мыльница).
     Vairāki retumi ir nonākuši AkadTerm no «Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcas» (1922). Interesanti, ka nav, piemēram, tintnīcas un kramenīcas. Ir redzams, ka ar izskaņu -nīca tolaik diezgan konsekventi veidoti tieši priekšmetu nosaukumi (to ir drusku vairāk). Man šķiet, ka tā ir arī lielākā problēma ar
-nīcām, ka nozīme ir jāzina, citādi var būt grūti uzminēt, vai domāts ar saknes vārdu saistīts priekšmets vai vieta. Piemēram, visur atkārtotā piemēra lemesnīca nozīme man bija jāskatās vārdnīcā — tā ir ‘spīļarkla centrālā daļa’, nevis, piemēram, lemešu rūpnīca.