Nekas nav mainījies

Bērna radīšanai joprojām ir obligāti nepieciešami divi cilvēki — tēvs un māte, kopā saukti vecāki. Visādi citādi iegūti embriji vismaz pagaidām nenonāk sabiedrībā, tādējādi sabiedrībai nav pamata interesēties par to radurakstiem. Daudzviet arī juridiski olšūnas un spermatozoīda īpašnieki tiek atzīti par vecākiem, bet, piemēram, sieviete, kas iznēsā bērnu, — tikai par surogātmāti. Pat ja reproduktīvo tehnoloģiju vai kāda cita iemesla dēļ mēs nezinām, kas ir bērna tēvs vai māte, tas nenozīmē, ka viņam viena no abiem nav.

     Latviešu literārajā valodā lietvārds vecāki ir daudzskaitlinieks.

     Šo faktu nemaina jaunlaiku žēlabas.

     Patiesībā sociālā realitāte nav mainījusies — visos laikos ir bijis daudz bērnu, kurus audzina tikai viens vai pat neviens no vecākiem, taču tagad sabiedrība ir kļuvusi pārāk aizspriedumaina, lai vienkārši un skaidri pateiktu tēvs vai māte. Lai gan Termini.gov.lv par parent atbilsmi ir norādīts vecāks, ne vienmēr tas tā ir bijis.

     Kārtējo reizi pārliecinos, ka veselais saprāts, kas ir šīs latviešu literārās valodas normas pamatā, jaunlaiku valodniekiem vispār nepiemīt.

Raksta Nr., izrunā numur

Unikodā ir atsevišķa rakstzīme U+2116 — latīņu cilmes numero sign № kārtas numura apzīmēšanai. To galvenokārt izmanto valodās, kurās nav latīņu N, piemēram, krievu valodā. Tur, kur kirilicas tastatūrā atrodas №, manā tastatūrā atrodas rakstzīme U+0023 — amerikāņu number sign #. Līdz ar to mēs esam atbildējuši uz jautājumu, vai tāda atsevišķa numuru apzīmējoša rakstzīme vispār ir vajadzīga: jā, ir vajadzīga, apgalvo amerikāņi, bet mūsējā. Citādi valodās, kurās raksta ar latīņu burtiem, numuru parasti apzīmē ar divu burtu saīsinājumu No. vai Nr.
     Tā kā pēc būtības numurs ir kārtas skaitlis, Jānis Endzelīns, protams, nebija mierā, ka konstrukcijās, kur skaitļa priekšā ir Nr., skaitli nākas lasīt kā pamata skaitli, tāpēc no vienas Endzelīna valodas kļūdu brošūras uz nākamo tiek pārcelts aizrādījums par māju numuru pierakstu un izrunu: «Adresēs ielas un dzīvokļa numuram ir kārtas skaitļa nozīme; tāpēc nevar rakstīt: Marijas ielā Nr. 66 (vai № 66), dz. 12, kas būtu jālasa: numurs sešdesmit seši, dzīvoklis divpadsmit, bet kas latviski neskan labi. Pareizi jāraksta, piem.: Rīgā, Āgenskalnā, Meža ielā 5. n. 3. dz. (jālasa: piektā nama trešajā dzīvoklī), vai: 5. Nr. (arī 5. №) 3. dz. (jālasa: piektā numura trešajā dzīvoklī). Var rakstīt arī saīsinātā veidā: Meža ielā 5–3.» Ar rakstību Meža ielā 5–3 Endzelīns atgriežas pie tā, ka skaitļi nav jālasa kā kārtas skaitļi, bet gan Meža ielā pieci, trīs, taču tas tālāk apspriests vairs netiek.
     Tāpēc īsteni endzelīnticīgie uzreiz raksta tā, kā parasti ir jālasa kārtas skaitļi, piemēram, žurnāla «Atpūta» 15. numurā. Tā Antona Čehova stāsts «Палата № 6» angliski saucas «Ward No. 6» un lietuviski — «PALATA Nr. 6», bet latviski — «Sestā palāta». Taču dažkārt «latviski neskan labi» tieši šāds kārtas skaitļa lasījums, piemēram, kā labāk pateikt «Chanel» smaržu nosaukumu «N° 5» — numur pieci vai piektais numurs?
     Saīsinājums Nr. skaitļa priekšā (tāpat kā saīsinājumi vispār) galvenokārt iederas lietišķajos rakstos, no kuriem Endzelīns tieši centās to bez kādas vajadzības izskaust. Un te nu bēdīgi slavenā Latviešu valodas ekspertu komisija nāca viņam pretī tā, ka gribas teikt slavenajiem čigāna vārdiem: «Zini, priekšniek, visādus numurus esmu redzējis, bet šitādu gan pirmo reizi!» Proti, vispirms tās dalībnieki noteica, ka Nr. un nr. nozīmē vienu un to pašu — numurs.

     Nu un pēc tam viņiem bija jādzīvo atbilstoši saviem lēmumiem: es nekur citur, izņemot šī pulciņa dokumentus, neesmu redzējusi, ka dokumenta nosaukumu lietotu ģenitīvā tikai tāpēc, ka tam seko saīsinājums Nr., kā viņi to dara, piemēram, protokola Nr. 8 (protokola numurs astoņi). Visi citi latvieši raksta protokols Nr. 8 (protokols numur astoņi).

     Man nav grūti saprast, ka uz kārtas skaitļiem var norādīt divējādi: vai nu liekot punktu aiz skaitļa, vai arī skaitļa priekšā rakstot Nr. vai numur, un attiecīgi tā arī pēc jēgas, konteksta un vajadzības darīt. Es nesaskatu traģēdiju tajā, ka otrajā gadījumā kārtas skaitlis tiek nolasīts kā pamata skaitlis — saīsinājums Nr. jau ir visu pateicis par šī skaitļa nozīmi.

     Aiz skaitļa saīsinājums nr. tiešām varētu būt numurs, bet nebūs daudz tādu lietišķo rakstu, kur to vajadzēs — parasti būs iespēja uzrakstīt pilnu vārdu, piemēram, 100. numura diegs. Sevišķi tas ir vajadzīgs tāpēc, lai atspoguļotu locījumu. Nr. ir numurs saīsinājumā Nr. p. k., taču tas nav № — tas ir tas pats nr., tikai vienmēr atrodas tabulas ailes nosaukuma sākumā un tāpēc ir rakstāms ar lielo burtu. Saīsinājumu Nr. p. k. nekur citur neesmu redzējusi — acīmredzot nav tādas vajadzības.

     Kad pagūglē «Rīgas ielā numur trīs dzīvo makarons un rīss», izlec kādas trīs lapas ar atradumiem, bet pat te tā saucamajiem latviešu valodas speciālistiem izdodas parādīt īpašu numuru: 2014. gadā Latviešu valodas aģentūras izdotā Metodiskā pielikuma diasporas nedēļas nogales skolu latviešu valodas mācību programmai sastādītāji ir uzskatījuši par nepieciešamu lietot apostrofu, kas šeit ir pilnīgi lieks.

     Apstākļa vārds numur nav okupācijas laika valodniekiem nejauši no ratu pakaļas izkritis vientuļš bandubērns. Tas ir vajadzīgs vienmēr, lai izlasītu Nr. pirms skaitļa, nesalaužot smadzenes. Bez meklēšanas uzreiz varu minēt funkcijas ziņā līdzīgus apstākļa vārdus reiz, plus un mīnus, kas nosauc aritmētiskās darbības, piemēram, 2 × 2 (divi reiz divi), 2 + 2 (divi plus divi), 4 − 2 (četri mīnus divi). Nav pamata skaust ārā no latviešu valodas apstākļa vārdu numur, kam ir sava neatņemama vieta valodas sintaktiskajā sistēmā.

Par kādu entuziastu pulciņu un Mēness fāzēm

Klients atsūtīja sūdzību, ka Mēness fāžu apzīmējumos Mēness nav rakstīts ar mazo burtu, kā nolēmusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija:

     «2018. gada 12. septembrī (sēdes protokola Nr. 5)


     Jautājumā par vārda mēness pareizrakstību komisija ierosina šo vārdu rakstīt ar lielo sākumburtu tikai tad, ja tas lietots astronomiskā nozīmē ‘planētas dabiskais pavadonis’ (piemēram, doties ceļojumā uz Mēnesi). Turpretī visos Latviešu literārās valodas vārdnīcas šķirklī mēness minētajos vārdu savienojumos šis vārds rakstāms ar mazo sākumburtu (piemēram, jauns mēness, vecs mēness, augošs mēness, dilstošs mēness, pilns mēness, tukšs mēness u. tml.).»
     Lai gan 2000. gada 22. augustā izdotajos Ministru Kabineta noteikumos Nr. 287 «Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas nolikums» tai ir uzdots kalnus gāzt:

     «2. Komisija ir specializēta koleģiāla institūcija, kas veic šādus uzdevumus:


     1) kodificē latviešu literārās valodas normas,


     2) precizē un izstrādā jaunas latviešu literārās valodas normas,


     3) piedalās Valsts valodas centra metodisko izdevumu izstrādē.»,


visai tai normēšanas darbībai treknu svītru pārvelk šī paša nolikuma 12. punkts: «Komisijas lēmumiem ir ieteikuma raksturs.» Tas arī saprotams — latviešu literārās valodas normu precizēšana un izstrāde ir sistēmiska darbība, nevis atsevišķu vārdu izraušana no konteksta entuziastu pulciņa sanāksmēs.
     Latviešu valodas ekspertu komisijas tīmekļa lapā ir publicēts arī komisijas sastāvs, taču šis saraksts ir acīmredzami novecojis, piemēram, tajā iekļautais Ojārs Bušs ir nomiris jau 2017. gadā. Tāpat tajā nav norādīts, kādās nozarēs ir specializējušies komisijas locekļi. Būtu interesanti uzzināt, cik daudzi no daudzajiem sarakstā minētajiem Dr. philol. ir studējuši tieši latviešu valodu, nevis latviešu literatūru, baltistiku, lietuviešu, vācu vai angļu valodu un tamlīdzīgas jomas, lai varētu cerēt, ka viņiem piemīt kompetence pieņemt fundamentālus lēmumus saistībā ar latviešu literārās valodas normām.
     Bet tagad atgriezīsimies pie sākumā minētā ierosinājuma, kura absurdumu pirmām kārtām nosaka nevis vārda mēness semantikas ignorēšana, bet gan tik pamatīgs loģikas trūkums, ka pat jāšaubās, vai ar jebkādu specializāciju to varētu izlabot. Vispirms ir teikts, ka Mēness jāraksta ar lielo burtu tikai tad, kad vārds ir lietots astronomiskā nozīmē. Nu un kas tad ir Mēness fāzes, ja ne astronomijas jēdziens?