Nekas nav mainījies

Bērna radīšanai joprojām ir obligāti nepieciešami divi cilvēki — tēvs un māte, kopā saukti vecāki. Visādi citādi iegūti embriji vismaz pagaidām nenonāk sabiedrībā, tādējādi sabiedrībai nav pamata interesēties par to radurakstiem. Daudzviet arī juridiski olšūnas un spermatozoīda īpašnieki tiek atzīti par vecākiem, bet, piemēram, sieviete, kas iznēsā bērnu, — tikai par surogātmāti. Pat ja reproduktīvo tehnoloģiju vai kāda cita iemesla dēļ mēs nezinām, kas ir bērna tēvs vai māte, tas nenozīmē, ka viņam viena no abiem nav.

     Latviešu literārajā valodā lietvārds vecāki ir daudzskaitlinieks.

     Šo faktu nemaina jaunlaiku žēlabas.

     Patiesībā sociālā realitāte nav mainījusies — visos laikos ir bijis daudz bērnu, kurus audzina tikai viens vai pat neviens no vecākiem, taču tagad sabiedrība ir kļuvusi pārāk aizspriedumaina, lai vienkārši un skaidri pateiktu tēvs vai māte. Lai gan Termini.gov.lv par parent atbilsmi ir norādīts vecāks, ne vienmēr tas tā ir bijis.

     Kārtējo reizi pārliecinos, ka veselais saprāts, kas ir šīs latviešu literārās valodas normas pamatā, jaunlaiku valodniekiem vispār nepiemīt.

Par kādu entuziastu pulciņu un Mēness fāzēm

Klients atsūtīja sūdzību, ka Mēness fāžu apzīmējumos Mēness nav rakstīts ar mazo burtu, kā nolēmusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija:

     «2018. gada 12. septembrī (sēdes protokola Nr. 5)


     Jautājumā par vārda mēness pareizrakstību komisija ierosina šo vārdu rakstīt ar lielo sākumburtu tikai tad, ja tas lietots astronomiskā nozīmē ‘planētas dabiskais pavadonis’ (piemēram, doties ceļojumā uz Mēnesi). Turpretī visos Latviešu literārās valodas vārdnīcas šķirklī mēness minētajos vārdu savienojumos šis vārds rakstāms ar mazo sākumburtu (piemēram, jauns mēness, vecs mēness, augošs mēness, dilstošs mēness, pilns mēness, tukšs mēness u. tml.).»
     Lai gan 2000. gada 22. augustā izdotajos Ministru Kabineta noteikumos Nr. 287 «Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas nolikums» tai ir uzdots kalnus gāzt:

     «2. Komisija ir specializēta koleģiāla institūcija, kas veic šādus uzdevumus:


     1) kodificē latviešu literārās valodas normas,


     2) precizē un izstrādā jaunas latviešu literārās valodas normas,


     3) piedalās Valsts valodas centra metodisko izdevumu izstrādē.»,


visai tai normēšanas darbībai treknu svītru pārvelk šī paša nolikuma 12. punkts: «Komisijas lēmumiem ir ieteikuma raksturs.» Tas arī saprotams — latviešu literārās valodas normu precizēšana un izstrāde ir sistēmiska darbība, nevis atsevišķu vārdu izraušana no konteksta entuziastu pulciņa sanāksmēs.
     Latviešu valodas ekspertu komisijas tīmekļa lapā ir publicēts arī komisijas sastāvs, taču šis saraksts ir acīmredzami novecojis, piemēram, tajā iekļautais Ojārs Bušs ir nomiris jau 2017. gadā. Tāpat tajā nav norādīts, kādās nozarēs ir specializējušies komisijas locekļi. Būtu interesanti uzzināt, cik daudzi no daudzajiem sarakstā minētajiem Dr. philol. ir studējuši tieši latviešu valodu, nevis latviešu literatūru, baltistiku, lietuviešu, vācu vai angļu valodu un tamlīdzīgas jomas, lai varētu cerēt, ka viņiem piemīt kompetence pieņemt fundamentālus lēmumus saistībā ar latviešu literārās valodas normām.
     Bet tagad atgriezīsimies pie sākumā minētā ierosinājuma, kura absurdumu pirmām kārtām nosaka nevis vārda mēness semantikas ignorēšana, bet gan tik pamatīgs loģikas trūkums, ka pat jāšaubās, vai ar jebkādu specializāciju to varētu izlabot. Vispirms ir teikts, ka Mēness jāraksta ar lielo burtu tikai tad, kad vārds ir lietots astronomiskā nozīmē. Nu un kas tad ir Mēness fāzes, ja ne astronomijas jēdziens?