Vai meklētājroboti mūs nesapratīs?


Jūs jau aptuveni varat iedomāties, cik motivējoši ir saņemt no potenciālā klienta paziņojumu: «Mēs nosaukumus pēdiņās neliekam.» Tā vien gribas atbildēt: «Bet mēs liekam.» Taču es strādāju nevis tāpēc, lai latviešu vidū popularizētu latviešu valodas pareizrakstību, bet gan tāpēc, ka man vajag naudu. Šoreiz iepriekšminētais paziņojums bija papildināts: «Priekšroku dodam vārdam automašīna, nevis automobilis.» Nu un kāpēc? Vai jūs esat tik neprofesionāli, ka nezināt: meklēšanas nolūkiem meklētājprogrammā pilnīgi pietiek ar vārdu automašīna, kas tiešām joprojām ir populārākais vaicājums, SEO virsrakstos un citos metadatu laukos? Tas nav obligāti jāievieš visā saturā vai ražojumu nosaukumos. Es domāju, ka laika gaitā vispār būtu iespējams nomainīt arī latviešu vaicāšanas paradumus, ja autoražotāji lokalizētajās vietnēs izmantotu precīzāku terminoloģiju.
     Vispirms definīcijas.
automašīna — ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem)
automašīnists — automātiska vilcienu vadīšanas sistēma, kas daļēji vai pilnīgi veic lokomotīves vadītāja funkcijas
automobilis — bezsliežu pašgājējs sauszemes transportlīdzeklis, kas pārvietojas, izmantojot tajā uzstādīto enerģijas avotu
elektromašīna — mašīna, kuras darbības pamatā ir elektromagnētiskā indukcija
spēkrati — sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piemēram, automobilis, traktors, motocikls)
transportlīdzeklis — iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai
     Tagad — kas vainas automašīnai? Šā salikteņa otrā daļa mašīna (no latīņu machina — ierīce) ir vispārīgs tehnisks jēdziens un var apzīmēt jebkuru mehānisku ierīci, sākot no šujmašīnas līdz pļaujmašīnai. Elektriskos automobiļus sauc par elektromobiļiem, nevis elektromašīnām — ar šo vārdu apzīmē elektromotorus. Automobili vada automobilists, nevis automašīnists, kas nemaz nav cilvēks, bet gan lokomotīves automāts. ISO un CEN standartos, kā arī Eiropas un Latvijas transporta normatīvajos dokumentos (piemēram, Ceļu satiksmes noteikumos, CSDD klasifikācijā) tiek lietots termins automobilis, nekādu automašīnu tur nav.
     Nu un, kā zināms, mums ir arī savs ietilpīgs termins spēkrati, ar ko lieliski var aizstāt tekstos par automobiļiem bieži izmantoto, bet vēl plašāko transportlīdzekli, kas var attiekties arī uz pārvietošanās līdzekļiem pa gaisu vai ūdeni. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā darbojas Spēkratu terminoloģijas apakškomisija, Latvijas nacionālajā terminoloģijas portālā attiecīgā terminu kolekcija saucas «Spēkratu teorijas termini», kā arī dažādos Eiropas Savienības institūciju tulkojumos tas tiek konsekventi lietots par vehicle atbilsmi.
     Ir izveidojusies paradoksāla situācija — termini mums ir, bet mēs vairāmies tos lietot ārpus normatīvā konteksta, lai gan neviens mums neliedz arī reklāmās un vietnēs izteikties precīzi un kodolīgi.

Nevairieties no prievārdiem


Bangkok
Kā zināms, es esmu liela prievārdu piekritēja. Man šķiet, ka mēs apzogam paši sevi, atsakoties no tiem. Esmu par to jau sarakstījusi vairākus stāstiņus. Tālāk esmu izkonspektējusi Edītes Hauzenbergas-Šturmas rakstu «Vairīšanās no prepozicionāliem savienojumiem modernajā latviešu valodā», kas publicēts 1963. gadā Zviedrijā izdotajā XI rakstu krājumā «Ceļi». Tajā ir apkopots daudz piemēru, kas uzskatāmi parāda, cik tomēr bezsaturīgas, kļūdainas, maldinošas un nesaprotamas dažkārt mēdz būt tādas konstrukcijas ar izskaustiem prievārdiem, kā arī sniegti paskaidrojumi par valodas normu.

Neatkarīgi no varbūtējas vai konstatējamas kaimiņu valodu ietekmes slieksme uz analītisku saistīšanas veidu sintaksē iekļaujas parastā indoeiropiešu valodu attīstības gaitā, tādēļ jo vairāk pārsteidz pretējā tendence, kas modernajā latviešu valodā arvien noteiktāk vērojama pēdējos gadu desmitos, proti, tendence vēl nesen parastu savienojumu ar prievārdu vietā izteikties ar vienkāršu locījumu bez prievārda, turklāt bieži locījums nebūt nav identisks ar savu vēsturisko priekšgājēju, ko dažkārt vēl paglābusi dainu valoda. Lielākā daļa piemēru ir ņemta no Rietumu rakstiem: pirmkārt, tie autorei ir vairāk pieejami, otrkārt, tiem ir sava nenoliedzama priekšrocība, ka tie gandrīz nemaz nav pakļauti valodas kopēju noteikumiem un korektūrām.
ap
Pēc darbības vārdiem ar priedēkli ap- prievārda ap vietā ar lietvārdu akuzatīvā (ko?) / instrumentālī (ar ko?) par objektu vai vietas apstākli lietots vienkāršs datīvs (kam?): nācēju sagrāba vēlēšanās apmest līkumu vēl citām ēkām Klāns; govis (..) raustījās ragiem apsietajās saitēs Sakse; tanku grāvi kādai pirtij aprakāt, vai? Salna.
ar
Instrumentāļa (ar ko?) vietā ar prievārdu ar lietots instrumentālis bez prievārda (sociatīvā, līdzekļa izteicēja un citās nozīmēs): Kasparam pretī apsēdās māte trim mazām (..) meitenēm R. Liepa; apāvies zeķēm un auklu cieši savilktām kurpēm turpat; Piektais valkāja siksniņu nosietas (..) galošas Sodums; skārdu apsistajā kastē Sarma; visi savu sākuma degsmi aizstājuši sistēmatisku, neatlaidīgu un mērķtiecīgu darbu «Austrālijas Latvietis», 05.11.1951.
līdz
Datīva (kam?) savienojuma vietā ar prievārdu līdz gadās tīrs datīvs: nogrieza zirgu sānceļā, pa kuŗu bija tuvāk mājai Sakse.
no
Ablatīviskā ģenitīva (no kā?) savienojuma ar no vietā:
     1) pēc darbības vārdiem ar priedēkli no- lieto locījumu bez prievārda: zīmīgi vārdi nobira lūpām Veselis; acīm nokrita zvīņas Klāns; arī austrenim grūti noslaucīt mākoņu plaukus debesu palodām V. Pelēcis, «Latvija», 13.10.1951.;
     2) pēc darbības vārdiem ar priedēkli at- lietots datīvs (kam?) bez prievārda: es neatglaužu ausīm zaļo lakatu «Latvija», 17.02.1951.; jumtam atlupušo skārda plāksni A. Upītis; acis mākoņiem atrāvis Klāns; pavēli, ka nedrīkstam rotai atrauties Salna; atrauts literārajam darbam P. Jēgere-Freimane, «Laika» mēnešr., 1956. g. 1. nr.; tie atsvešinātos savai tautai «Laiks», 25.07.1951.; mēs izrāvāmies šim maisam, iekām tas (..) tika aizsiets Mauriņa; Andrievs atšķirts viņu pulkam Rupainis;
     3) pēc darbības vārdiem, kas nozīmē bēgšanu, vairīšanos, glābšanu, slēpšanu u. tml., lietots vai nu ģenitīvs (kā?) bez prievārda saimnieks spēj izvairīties (..) īres likuma «Latvija», 01.02.1950., vai arī datīvs (kam?) bez prievārda: bēgdams šā vīra skatiem Rupainis; lai izbēgtu vasaras karstumam «Laiks», 23.07.1958.; centies to citu acīm slēpt R. Liepa; prata izvairīties mobilizācijai «Nedēļas Apskats», 14.04.1949.; mēs nedrīkstam atsvešināties viens otram «Latvija», 10.09.1955.; Dukāts liesmām izglābis (..) māju «Austrālijas Latvietis», 03.12.1951.; lai paglābtu aizmirstībai tautas dainas turpat, 01.03. 1958.
     Prievārds likvidēts ģenitīva (kā?) savienojumā ar no, kas izsaka cēloni: spirta un brauciena apdulluši Sodums.