Kognitīvā spīdzināšana

Kad esmu sabiedriskā transporta pasažiere, es nevaru nepatērēt vides reklāmu — to nevar izslēgt, un no tās ir gandrīz neiespējami novērsties.

     Piemēram, autobusā Rīga–Kuldīga visu ceļu ik pa laikam tieši zem aktuālās informācijas par pieturām ekrānā izlēca frāze «Viņš zina visus vārdos». Zināt nav darbība, ko var veikt vārdos, tāpēc izteikumam faktiski nav satura. Loģiski šķiet atbildēt nevis uz jautājumu kur zina?, bet uz jautājumu ko zina? — Viņš zina visu vārdus.
     Ekrānā lēkājošā frāze nav arī citvalodu kalks, jo abās katra latvieša sirdij tik dārgajās citvalodās — krievu un angļu — tā ir prievārdiska konstrukcija: Он знает всех по именам, He knows everyone by name, tāpēc tāda varētu pastāvēt arī latviešu valodā — Viņš visus pazīst pēc vārda.
     Tikpat labi būtu iederējies darbības vārds saukt — Viņš zina, kā katru sauc. Nezināmu iemeslu dēļ latvieši naski apgraiza vārdu nozīmes un ar saukšanu parasti saprot gandrīz vai tikai klaigāšanu, taču šim vārdam piemīt arī nozīmes ‘nosaukt’, ‘dēvēt’ un ‘godāt’.
     Īsi sakot, domu, ko esmu piešķīrusi frāzei, latviešu valodā var formulēt dažādi, bet ir izvēlēta abrakadabra.
     Kad jūnija sākumā braucu ar tramvaju, katrā pieturā mani sagaidīja šis plakāts.

     Pirmkārt, uzruna vienskaitlī rada iespaidu, ka slimnīca vēršas pie pašiem sīkajiem, nevis pie viņu vecākiem, lai gan lēmumu par vizītes atcelšanu parasti pieņem pieaugušie. Atšķirībā no vispārinātiem un bezpersoniskiem lozungiem (piemēram, «Sarauj!»), šis ir konkrētai sabiedrības grupai adresēts aicinājums, kurā dabiski iederas nepazīstamiem pieaugušiem cilvēkiem piemērota uzrunas forma, proti, daudzskaitlis.
     Otrkārt, vizīte nav norunāta satikšanās (appointment), vizīte ir apmeklējums. Savukārt apmeklējums var arī nebūt iepriekš norunāts — šai nozīmei tuvāks ir lietvārds pieņemšana: Ja nevarat apmeklēt pieņemšanu. Šeit labi būtu iederējusies arī prievārdiskā konstrukcija Ja nevarat ierasties uz vizīti.
     Treškārt, ne velti visā veselības aizsardzības sistēmā un arī daudzās citās jomās iepriekšēju pieteikšanos sauc par pierakstu — Ja nevarat izmantot pierakstu, atceliet to. Priekšroka dodama atcelšanai, nevis atsacīšanai, jo atsacīt nozīmē ‘noraidīt’, bet parasti noraida to, kas ir piedāvāts, nevis to, uz ko persona pati pieteikusies.
     Ceturtkārt, latviešu valodā palīgteikumu no virsteikuma parasti atdala ar komatu, nevis ar domuzīmi un katrā ziņā ne ar vienotājdomuzīmi.
     Piektkārt, viens no mazā teksta pareiza pieraksta variantiem ir šāds.
Pierakstu var atcelt:
• jebkurā laikā Bērnu slimnīcas Pacientu portālā vai aizpildot atcelšanas veidlapu bkus.lv,
• darba dienās pa tālruni 80708866.
     Īsi sakot, atkal tas pats — ir daudz variantu, kā pateikt skaidri un saprotami, bet ir izvēlēta tautoloģija, nozīmes nobīdes un pareizrakstības kļūdas.
     Es šeit aplūkoju tikai pāris piemēru, kas publiskajā telpā normalizē nepareizas konstrukcijas, kropļojot sabiedrības kolektīvo valodas izjūtu. Sensenos laikos mēdzu dižoties, ka manam mūžam latviešu valodas pietiks. Re, kā neuzminēju.