«Birzī pogā lakstīgala, pogā vaļā, pogā ciet»

Reiz no Valodas kultūras jautājumiem izkonspektēju Rūtas Riekstiņas rakstu «Nepareizs darbības vārdu priedēkļu lietojums», kur pati pirmā norādītā kļūda ir darbības vārda ar priedēkli lietošana kopā ar darbības vārdu sākt un apstākļa vārdiem vienmēr un nepārtraukti, kur ir jālieto bezpriedēkļa darbības vārds kopā ar apstākļa vārdu. Jaunajā gramatikas grāmatā šim jautājumam ir veltīti vairāki paragrāfi, kur sīki izskaidrots, kāpēc konstrukcija bezpriedēkļa darbības vārds + apstākļa vārds ir nevis kaut kāda tur sarunvalodas sīka vienība, bet gan literārajā valodā neaizstājams veids, kā izteikt nepabeigtu darbību. Tālāk gan pārsvarā ir konspektēta vecā gramatikas grāmata, jo tā ir sakarīgāk sarakstīta bez nejēdzīgiem saīsinājumiem ar elementiem augšrakstā un apakšrakstā un matemātiskām izteiksmēm.

     Raksturojot ar darbības vārdu izteiktu darbību kā pabeigtu vai nepabeigtu, latviešu valodā šo starpību izsaka ar priedēkļa un bezpriedēkļa darbības vārdiem. Vienas saknes darbības vārda priedēkļa un bezpriedēkļa forma ir pirmā ārējā pabeigtas vai nepabeigtas darbības pazīme.
     Pabeigta veida darbības vārdiem ar priedēkļa vietas vai virziena nozīmi atbilst īpašas nepabeigta veida formas — bezpriedēkļa darbības vārda sakopojums ar apstākļa vārdu, turklāt apstākļa vārds nozīmes ziņā līdzinās atbilstošā pabeigta veida darbības vārda priedēklim, piemēram, pārcelt — celt pāri. Apstākļa vārdi mēdz pievienoties darbības vārdiem ar konkrētas, uz zināmu mērķi virzītas kustības nozīmi. Atkarībā no tā, vai darbības vārda priedēklim ir viena vai vairākas potenciālas vietas vai virziena nozīmes, vienu priedēkli var aizstāt viens vai vairāki apstākļa vārdi. Lūk, daži piemēri.
nepabeigts veids                                                pabeigts veids
bezpriedēkļa darbības v. + apstākļa v.   priedēkļa darbības v.
nākt iekšā                                                                  ienākt
sviest ārā                                                                   izsviest
slēgt vaļā                                                                   atslēgt
cirst ciet                                                                     aizcirst
iet prom                                                                     aiziet
nākt šurp                                                                   atnākt
kāpt augšā                                                                uzkāpt
skriet lejā                                                                  noskriet
gāzt apkārt                                                              apgāzt
likt virsū                                                                   uzlikt
ņemt nost                                                                 noņemt
celt pāri                                                                    pārcelt
plēst pušu                                                                pārplēst
     Bez veida izteikšanas nozīmes, kas atklājas visās darbības vārda formās, konstrukcijām ar apstākļa vārdu piemīt arī īpaša darbības palēninājuma nokrāsa. Tā vairāk novērojama citās darbības vārda formās, nevis tagadnē, kur svarīgāka ir konstrukcijas tīrā nepabeigtības nozīme.
     1. Apstākļa vārds pastiprina nepabeigta veida ilgstošas darbības nozīmi pagātnes formās, piemēram, Dzijas nevarēja tik viegli pārraut, pirkstu grieza pušu.
     2. Nepabeigta veida bezpriedēkļa darbības vārds ar apstākļa vārdu pastiprina ilgstošas darbības nozīmi arī nākotnes formās, piemēram, Es šodien pat iešu no šejienes projām.
     3. Par kustību vienā virzienā, par kuru nav droši zināms, vai tā notiks, var jautāt, tikai lietojot nepabeigta veida darbības vārdu ar apstākļa vārdu, piemēram, Vai kāpsit ārā? Vai iesit prom?
     Pārsvarā nepabeigtu veidu izsaka vārdkopas ar bezpriedēkļa darbības vārdu un atbilstošu apstākļa vārdu centrā. It sevišķi vārdkopu raksturs izmanāms frazeoloģiskos teicienos ar ekspresīvu nokrāsu, piemēram, Plijos virsū, lai man vēl dod pūslīšus.
     Nepabeigts veids ar apstākļa vārdu noder ne tikai nepabeigtas darbības izteikšanai, bet arī darbības precizēšanai, kad bezpriedēkļa darbības vārdam nav noteiktas virziena nozīmes, piemēram, Es dzirdu, ka taisa istabas durvis [vaļā] un runā sieviešu balsis (..) Un atkal taisa durvis [ciet], un tās aizkrīt smagi. Nepabeigtajam darbības vārdam aut (kājas) ir korelatīvi noaut (kājas) un apaut (kājas); precizējot aut (ar ko palaikam gan arī saprot apaut), ir nepieciešams apstākļa vārds ciet vai nost, piemēram, Lauris ienāk bezbēdīgs, nosēstas ātri un sāk steidzīgi aut kājas nost. Tas pats sakāms par ģērbties, ja to lieto apģērbties vai noģērbties vietā; var ģērbties ciet un ģērbties nost.
     Līdzīgas vārdkopas ar bezpriedēkļa darbības vārdu un apstākļa vārdu priedēkļa darbības vārda vietā ir parastas sarunvalodā arī tad, kad darbības vārdam nav ne kustības, ne virziena nozīmes, piemēram, raksti augšā! saki ārā! (laukā!). Tāda tipa nepabeigts veids ir it īpaši parasts, aizstājot pabeigtos darbības vārdus ar nobeigšanas, nogalināšanas nozīmi, piemēram, māc nost, moka nost, bendē nost.
     Darbības vārds un apstākļa vārds šajās konstrukcijās neveido monolītu leksisku, morfoloģisku un sintaktisku vienību, jo apstākļa vārds nav gramatizējies un teikumā saglabā savu apstākļa funkciju, patstāvīga vārda uzsvaru un apstākļa vārda nozīmi. Tās nevar saukt par analītiskajām konstrukcijām, jo apstākļa vārdam nav palīgvārda funkcijas. Darbības vārdu un apstākļa vārdu kombinācijas var brīvi variēties atkarībā no izsakāmās informācijas, piemēram, kāpt iekšā, kāpt ārā, kāpt lejā, kāpt augšā; nākt iekšā, iet iekšā, skriet iekšā, tikt iekšā, bērt iekšā.
     Darbības vārds kopā ar apstākļa vārdu neveido nepabeigta veida sintaktisku konstrukciju, ja apstākļa vārds pievienojas priedēkļa darbības vārdam, piemēram, atraut vaļā, ielikt iekšā, uzkāpt virsū, pārkāpt pāri, apiet apkārt. Te apstākļa vārds precizē priedēkļa lokālo nozīmi, tā dubultojot darbības mērķa norādi.

Kalkēt vai kalkot

Kad rakstīju iepriekšējo stāstiņu, vajadzēja izvēlēties, kā rakstīt — kalkēt vai kalkot. Lielākajā daļā valodnieku tematisko publikāciju ir rakstīts kalkēt, bet vietnē Termini.gov.lv ir ievietots jau 1963. gadā apstiprināts valodniecības termins kalkot. Jaunās latviešu valodas gramatikas grāmatas autori cenšas apliecināt, ka «valodnieki nav viendabīga masa» (© Aldis Lauzis), un šajā grāmatā ir gan kalkēt, gan kalkot, lai gan no profesionālu korektoru viedokļa konsekvences neievērošana publikācijā ir rupjāka kļūda nekā gramatikas nezināšana. Savukārt Latviešu valodas ekspertu komisija uzskata, ka izskaņai nav nozīmes — 2016. gadā tā ir ieteikusi paralēlformu čipēt/čipot lietošanu.

     Tomēr tai pašā jaunajā gramatikas grāmatā ir rakstīts, ka gluži vienalga tas tomēr nav. Tur teikts, ka visos latviešu rakstu valodas attīstības posmos aktīvākais darbības vārdu darināšanas līdzeklis ir piedēklis -ē- un ir raksturīgi, ka daudzi atvasinājumi ar -ē- ir transliterēti vai kalkēti darbības vārdi. Savukārt paragrāfā par darbības vārdu darināšanu ar piedēkli -o- nekādi svešvārdi nav pieminēti.