Taustiņi un pogas

Lielausu lapsa

Tik ilgi rakstīju par taustiņiem un pogām, ka ienāca prātā, vai ir kaut kāda robeža, kad tastatūra ir tik liela vai tā izveidota, ka tai noteikti ir taustiņi, nevis pogas? Par datora tastatūru it kā skaidrs, ka tai ir taustiņi, bet, piemēram, telefons ar ciparu tastatūru? Vai, piemēram, termostata triju četru plānu un kantainu pogu tastatūra? Un piespiežams elektrības slēdzis? Un jaunmodīgās visdažādāko ierīču vadības pogas uz automobiļa stūres?
     Kopumā diezgan vājajā MLVV definīcijas tomēr lielā mērā izskatās pēc definīcijām.
     Tastatūra — sistematizēts taustiņu kopums (piemēram, datoram, telefona aparātam).
     Taustiņš — klaviatūras, tastatūras elements: neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
     Poga — piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
     Savukārt definīcijas no LZA TK ITTEA terminu datubāzes vairāk līdzinās diezgan haotiskam aprakstam. Turklāt man nepatīk, ka, lai gan tā ir Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija, aprakstos viss grozās gandrīz tikai ap pliku datoru.
     Tastatūra — datora ievadierīce, ko izmanto, lai ar noteiktā veidā izvietotu taustiņu palīdzību ievadītu datorā programmas un datus, kā arī veiktu noteiktas datora vadības funkcijas.
     Taustiņš — tastatūras konstruktīvs elements, kuru nospiežot, tiek ģenerēts atbilstošās rakstzīmes kods vai iniciēta attiecīgās datora ierīces darbība.
     Poga — fizikāli poga parasti ir kādas norādītājierīces (piemēram, peles) konstruktīvs elements vai arī tā tiek imitēta displeja ekrānā (ikona). Imitētu pogu «nospiež», pārvietojot uz to kursoru un klikšķinot peli.
     Un vēl man patiktu, ja grozāmajām un piespiežamajām pogām būtu katrai savs skaidrs nosaukums, jo ne vienmēr grozāmo pogu var nosaukt par regulatoru un piespiežamo — par slēdzi.

Daudz ko apskatīt un aptaustīt

Sen nav bijuši skaistie Kalahari šakāļi, vai ne?

Liela tulkošanas priekšrocība salīdzinājumā ar rediģēšanu, ka nav stundām jāanalizē autora vai tulkotāja teikumu konstrukcija, lai izprastu pieturzīmju lietošanu, bet var uzreiz veidot tādas teikuma konstrukcijas, par kuru pareizu pierakstu nav šaubu. Nu un jo dižāks aktieris, jo vairāk štampu. Bet tad pārtulkoju uzrakstu «With lots of things to see and touch!» ar virsrakstā minēto frāzi un aizdomājos: kā tad ir — komatu vajag vai nevag?
     Aina Blinkena «Latviešu interpunkcijā» ir stingra — komats ir jāliek, bet piebilst: «Līdzšinējā praksē šādas nenoteiksmes konstrukcijas parasti ar komatiem nav atdalītas; acīmredzot darbības vārda nenoteiksmes un vietniekvārda savienojums ticis uztverts kā viena semantiska vienība.. (.. maz ko redzēt = maz redzama, maz redzēšanai).» (Paldies, Pēter, par palīdzību!)
     Latviešu valodas aģentūras konsultantes atbildēja: «Jūsu minētajā teikumā komatu aiz daudz var likt un var nelikt, tas ir robežgadījums, taču mēs komatu liktu.» Pārsteidzoši, cik izsmeļoši atbild speciālisti, kas brīvprātīgi iesaistās manu problēmu risināšanā, un cik strupi un bez pamatojuma atbild anonīmās konsultantes, kam tas ir darba pienākums.
     Taču es vēl nelikos mierā, jo man joprojām šķita, ka ir jābūt kādam skaidrākam un vienkāršākam pamatojumam, kāpēc komatu nevajag. Un valodnieks Aldis Lauzis man tādu sniedza: «Nē, komats starp daudz un ko nav liekams, jo daudz ko ir divvārdu vietniekvārda daudz kas akuzatīvs (dažkārt raksta arī daudzkas, daudzko utt.).» (Arī liels paldies par atsaucību!)
     Kad tā pasaka, viss nostājas savās vietās. Tas ir sevišķi uzskatāmi, ja manu tulkojumu papildina ar darbības vārdu «var» (var daudz ko apskatīt un aptaustīt) un vietniekvārdu aizstāj ar citu (var visu apskatīt un aptaustīt). Tezaurs.lv LLVV šķirklī kas tādu piemēru bez komatiem ir daudz.