Vispirms sveicieni no Antonijas Ahero, Jura Baldunčika un vietnes personvarduatveide.lv, kā arī mazs mājiens no saguglējamajiem izrunas paraugiem. Nekas nebija jādara: Guineverekonvencionālā atveide latviski ir G(v)inevjera vai G(v)inivjera, savukārt Lyman tā ir Laimens.
Biju cerējusi, ka dumpinieciskums pret pastāvošo kārtību izpaudīsies nevis rotaļās ar personvārdiem, bet pieņemot Elvja Krumholca piedāvājumusorghum latviski atveidot ar lokāmu galotni, tas ir, sorgs, kā arī manu piedāvājumu Martha’s Vineyard saukt par Martas Vīndārzu. Skaidrs, ka, vispārīgi ņemot, vietvārdu tulkošana ir ļoti šaura bezizeja, bet domāju, ka šis varētu būt viens no jaukajiem izņēmumiem, kas apstiprina likumību. Man šķiet, ka, piemēram, Labās Cerības ragam neviens censonis pagaidām klāt nav ķēries.
Senākā nozīmē vārds kults ir noteiktā kultūrā vispārpieņemtas reliģiskas pielūgsmes virziens, kas ir saistīts ar noteiktu objektu un bieži vien — ar noteiktu vietu. (..) Mūsdienu angļu valodā ar terminu kults parasti apzīmē sociālu grupu, ko atšķir tās neparastie reliģiskie, garīgie vai filozofiskie uzskati vai tās kopīgā interese par noteiktu personību, priekšmetu vai mērķi.
1. Sekta ir maza grupa, kas atšķēlusies no lielākas grupas, lai sekotu citai mācībai, savukārt kults ir maza, šķietami reliģioza grupa ar ļoti neparastu ideoloģiju, rituāliem un paradumiem.
2. Sekta ir noteiktas reliģiskas organizācijas atzarojums, savukārt kults ir pilnīgi jauna organizācija.
3. Sektas locekļi dzīvo pamatsabiedrībā, savukārt kulta locekļi parasti dzīvo atsevišķi no savām neticīgajām ģimenēm.
4. Kulta locekļi parasti ir pilnīgi paklausīgi un atkarīgi no vadoņa, savukārt sektas locekļi nav.
5. Citas reliģiskās grupas un vairums valdību plaši pieņem un atzīst dažas sektas, savukārt vairumu kultu ne.
Latviešu valodā definīciju līmenī atšķirība starp abu vārdu nozīmēm ir samērā skaidri noteikta Latviešu literārās valodas vārdnīcā.
sekta — 1) savrupa reliģiska draudze, savrups reliģisks grupējums, kas ir nošķīries no kādas galvenās, valdošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; 2) samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem kults — 1) reliģiska (kā) pielūgšana, uzskatīšana par svētu, par dievību; arī reliģija; 2) pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno; arī dievināšana
LLVV sniegtā kulta definīcija, protams, neietver vārda jauno nozīmi, jo kā gan lai tas būtu iespējams padomijā pagājušā gadsimta 70. gados. Ne velti mums ir sektanti, bet, piemēram, par kultistiem dzird reti, taču abi vārdi — gan sekta, gan tagad arī kults — apzīmē ļaužu organizēšanās formu, tomēr tādēļ nav savstarpēji aizstājami, jo tās ir a t š ķ i r ī g a s formas.
PS. Atgādināja kādu senāku notikumu, kad tulkotāja tekstā par mūsdienu Dienvidāfriku randus (Valstu, teritoriju un valūtu sarakstā kļūdaini nosaukti par rendiem) bija aizstājusi ar dālderiem.
