Latviešu valodā ir viss, arī domuzīme

Mūsu laiks beidzas, viņu — sākas

Gandrīz vienīgais jauno laiku teksts par pieturzīmēm, kam esmu uzdūrusies un kuru lasot negribas mirt vai slepkavot, ir Lidijas Leikumas un Alekseja Andronova raksts «Par dažām — «sīkajām» — rakstu zīmēm». Tur arī atrodams kodolīgs paskaidrojums un apstiprinājums, ka, jā, latviešu valodā ir visas horizontālās svītriņas: mīnuss, defise, vienotājdomuzīme un domuzīme. Savukārt definīcijas galvenokārt ir ņemtas no AkadTerm pieejamās «Valodniecības pamatterminu skaidrojošās vārdnīcas», kas arī apliecina, ka šī doma nepastāv tikai manā idilliskajā iedomu pasaulē.
     Mīnuss (−) ir zīme, ar ko matemātikā apzīmē atņemšanu vai negatīvu lielumu. No defises tā atšķiras tādējādi, ka tās parametri (augstums, biezums, garums) ir saskaņoti ar attiecīgā fonta pluszīmes parametriem.
     Defise (-) ir rakstzīme, ko lieto, lai parādītu vārda dalījumu zilbēs (sa-nāk-ša-na, pa-kār-to-jums) vai morfēmās (saul-e, pa-cel-t), vārda daļas, burta vai burtkopas izlaidumu (b-ba ‘biedrība’, pr-ks ‘priekšnieks’), kā arī minot tekstā atsevišķas vārda daļas (-īg-, -isk-, -niek-), atkārtojot un savienojot izsauksmes vārdus (Ha-ha-ha! Pēk-pēk! Pliku-plaku!), arī saistot vārdus vienā jēdzieniskā vienībā (ķemmes-bedrīšu kultūra, kloķa-klaņa mehānisms), pierakstot dubultuzvārdus (Saule-Sleine, Jansons-Brauns).
     Vienotājdomuzīmi (–) lieto, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu (starp kāda izgudrojuma, jaunas metodes u. tml. autoru uzvārdiem, piemēram, Boila–Mariota likums); norādot saistījuma pretējos polus, piemēram, sistēma Zeme–Mēness, Rīgas–Valmieras vilciens; arī prievārda ‘līdz’ nozīmē, ja saistāmie jēdzieni izteikti ar cipariem, piemēram, 22.–24. jūnijā. Vienotājdomuzīmi starp vienojamajiem vārdiem raksta bez atstarpes.
     Domuzīme (—) ir pieturzīme, kas lietojama atdalītājpieturzīmes, izdalītājpieturzīmes vai vienotājzīmes funkcijā. To parasti lieto savrupinājumu izdalīšanai, starp vispārinātājvārdu un vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, izlaistas saitiņas vai citu izlaistu teikuma locekļu vietā, tiešo runu atdalīšanai, stilistiskos nolūkos — arī palīgteikuma nošķiršanai no virsteikuma. No pārējā teksta tiek atdalīta ar atstarpi.
     Ja horizontālās svītriņas gribētu izteikt defisēs, tad vienotājdomuzīme būtu divas defises gara, bet domuzīme — trīs.
     Tomēr ir citi valstiskie latviešu valodas uzziņu avoti internetā, kas šajā jautājumā maldina, cik spēj. Jau rakstīju, ka jaunā Latviešu valodas rokasgrāmata ar spožu intelektu nežilbina. Diemžēl arī attiecībā uz domuzīmi.

     Nu labi, rokasgrāmatas sastādītāji nav paši to izdomājuši, bet pat Copy/Paste, neieviešot jaunas kļūdas, viņiem nepadodas: citi avoti apgalvo, ka patiesībā citētajā tekstā burtiem vismaz ir platums, nevis garums. Turklāt tās ir aplamības pēc būtības: slavenie em un en pieturzīmju angļu nosaukumos em-dash un en-dash nekādi nav saistīti ar konkrētiem alfabēta burtiem, bet apzīmē attiecīgi burta biezni (burta ķermeņa izmēru burta attēla stāvvirzienā) un pusi no burta bieznes. Šī mērvienība joprojām tiek izmantota arī datorsalikumā, piemēram, ja jums ir žurnāls platformā «Blogger» kā man, varat atvērt kāda raksta HTML skatu un paskatīties, kā tiek mērīts attālums ap attēliem.
     Savukārt «Valodas konsultācijas: elektroniskā datubāze» māca šādas muļķības.

     Varbūt šo paziņojumu ir iedvesmojis Latvijas valsts standarts LVS 24:1993 «Latviešu valoda datoriem», kur, kā runā, arī domuzīmes neesot, nu bet to es nekad neuzzināšu, jo ar Latvijas standartiem var iepazīties tikai par maksu (minētais, piemēram, maksā 20,61 €), kas man šķiet pilnīgi nesaprotami, jo man liekas, ka tieši bija jāgrib, lai pēc iespējas vairāk ļaužu uzzina, kādi tie standarti ir, un ievēro tos. Attiecībā uz domuzīmi šī slepenība gan ir laba, jo, kā redzams, aplamie varianti tāpat cirkulē. Vairāk nevajag.

Cik novecojis ir jaunais tīmekļa resurss

Garknābja cīrulis

Kad es ar valodnieka Jāņa Kušķa vairogu un kursora zobinu gadiem esmu karojusi un jau gandrīz pārliecinājusi vairākus ražotājus, ka darbības vārdu saturēt nevajag lietot krievu содержать nozīmē ‘ietvert sevī, savā sastāvā’, pirmais, ko ieraugu jaunajā, valsts sarūpētajā vietnē «Latviešu valodas rokasgrāmata», ir rokasgrāmatas definīcija, kas pat ar tādu kā lepnumu (ir atsauce) pārkopēta no vecās, labās LLVV. Tajā rokasgrāmata gan satur informāciju, gan ir paredzēta praktiskam mērķim. Salīdzinājumam attiecīgā definīcija no mūžam slepenajiem Latvijas standartiem, kas ir publicēta AkadTerm, Meriama un Vebstera vārdnīcas un Lielās krievu valodas skaidrojošās vārdnīcas.

Rokasgrāmata — uzziņu avots, kas sniedz pamatzināšanas par noteiktu tēmu. 

Handbook: a) a book capable of being conveniently carried as a ready reference (manual); b) a concise reference book covering a particular subject. 

Справочник — книга, в которой можно навести справку, которая содержит краткие сведения по какому-л. вопросу, предмету, области знаний.

     Turklāt persona, kas definīciju ielikusi blakus virsrakstam, ir sadalījusi to rindās ar rindkopas zīmi, tāpēc, ja pārlūka logu sašaurina, noteiktā platumā teksts sadalās trijās rindās, kur nabaga «informācija» ir viena pati vidējā rindā. Cik moderni un profesionāli tas ir?
     Bet, kā saka reklāmisti, tas vēl nav viss. Ja noklikšķina uz saites «Vairāk», var uzzināt, ka «Latviešu valodas rokasgrāmata ir enciklopēdiska rakstura darbs». Izdodas apspiest kognitīvo disonansi un smīnu no rokasgrāmatas enciklopēdiskuma, bet pie nekoptai krievu valodai raksturīgā «rakstura» lietojuma gan pilnīgi pārgāja vēlme vēl drusku palasīt šo tekstu.
     Apakšā parakstījušās pat veselas divas filoloģijas zinātņu doktores. Biedējoši un skumji.