 |
| Sapulce |
Grāmatā «Latviešu terminoloģijas izstrādes principi» Valentīna Skujiņa raksta:
«Izstrādājot zinātnisko terminoloģiju, dažu terminelementu semantika tiek apzināti specializēta, protams, balstoties uz nozīmes niansēm, kas attiecīgajam elementam piemīt arī vispārlietojamā valodā. (..) Semantiski apsvērumi ir pamatā vārddarināšanas celmu vir- (‘vīrišķs’, sal. lat. vir ‘vīrietis’) vai virus- (‘ar vīrusu saistīts’) (..) izvēlei atvasinājumos virāls — virusāls (..).»Taču IATE un līdz ar to arī AkadTerm viral video = virālais video, tāpēc ka, spriežot pēc LZA TK protokola Nr. 1/1082-TSK, domas, tā teikt, dalās:
«E. Cauna atzīst, ka īpašības vārdi virāls un virusāls praksē radījuši jukas. V. Skujiņa norāda, ka augkopībā sākotnēji pieņemts terminelemets virāls, bet vēlāk tas mainīts uz virusāls (pamatojumu sk. LZA TK protokolā Nr. 8/1080). E. Cauna pauž viedokli, ka īpašības vārds virāls nekad nav lietots ar nozīmi ‘vīrišķs’.»Visa šī rakstīšana, apspriešana un protokolēšana nekādi nav traucējusi AkadTerm bez labojumiem publicēt ar vīrusiem saistītos virālos augkopības terminus no 1960. gada vārdnīcas «Augu aizsardzība».
Interesanti, ka «AILab» publicētajās vārdnīcās vispār nav vārda virāls, bet virusāls ir.
