Ilustrācijas un karikatūras

Kempingā Dienvidāfrikā bija sajūta, ka dzīvojam pārdomāti iekārtotā un labi koptā parkā

Varbūt es nemūžam nebūtu par to uzzinājusi, ja raksts nebūtu ilustrēts ar Mareka Ruskula zīmējumu, kur viens klucītis parakstīts ar vārdu «vienums», bet tāds kā Rubika kubs — ar vārdu «vienība». Tādu informatīvo skaistumu ir viegli pārpublicēt citos mēdekļos, piemēram, tviterī, kas arī tiek darīts, un tur es to pamanīju. Tad nu ielūkojos arī pašā rakstā, kas beidzas ar šādu atsevišķu rindkopu: ««Vienība» — kopums. «Vienums» — viena lieta, būte, objekts.»
     Uzreiz pasmējos par mērvienumiem. Turklāt «Microsoft» terminologi jau ir apkaunojuši sevi ar «atskaites vienumu», kura definīcija ir ‘entity on a report’. Es nesaku, ka vienums ir slikts, tikai nepatīk vēlme, lai katram vārdam būtu viena nozīme.
     Valodnieks Aldis Lauzis uz jautājumu tviterī «Kā korekti pārvarams kārdinājums lietot formu «kriminālprocesa ietvaros»?» atbild «Tur, kur vajag «kriminālprocesā» vai «kriminālprocesa sakarā»? @KarikaturaLv tos ietvarus un būrus varētu uzzīmēt :)», ļoti prātīgi ietverot atbildi jautājumā, jo tiešām bez konteksta to ir grūti pateikt. Piemēram, «sakars» un «ietvari» nebūs gluži viens un tas pats — kriminālprocesa sakarā arī es varu izteikties, bet «ietvari» norāda ierobežojumu, tiešu piederību. Tā ka paliek «kriminālprocesā» vai «kriminālprocesa robežās», ja ir domāta tieši šī nozīme.
     Lietvārda ietvars lietošanas otrajā nozīmē ‘apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.)’ un pārnestā nozīmē ‘forma, veids (mākslas darbam)’ [citēju LLVV] galvenais trūkums un vaina ir tā, ka slinku rakstītāju un tulkotāju dēļ tas notiek pārāk bieži vietā un nevietā, dažkārt šādi izspiežot no saziņas precīzāku un kodolīgāku izteiksmi, taču diez vai tas nozīmē, ka jācenšas panākt, lai šim vārdam būtu tikai viena — pirmā — nozīme.
     Atmiņas dzīlēs mētājas tā paša Mareka Ruskula zīmēta izspiedējvīrusa ilustrācija, kur salikteņa izspiedēja daļa ir attēlota ar darbības vārda izspiest pirmo (‘spiežot izvirzīt’), nevis septīto (‘iegūt (ko), varmācīgi pieprasot, draudot u. tml.’) nozīmi [citēju MLVV], kurā patiesībā darbojas šis vīruss. Īsti neizprotu šāda vizuālā puskoka lēciena jēgu.

Aziātu ēdieni

Čiangmajas vairumtirdzniecības tirgus ainiņa

Lai gan Vīnes šniceles un Kijevas kotletes pastāvēšana latviešu valodā nav noliedzama, parasti pārtikas produkti un ēdieni pieder nevis noteiktām teritorijām, bet gan to iedzīvotājiem: franču maize, vācu desiņas, grieķu jogurts. Arī gaume un virtuve ir cilvēkiem, nevis teritorijām: nūdeles taju gaumē, vista spāņu gaumē, itāļu virtuve.
     Un tad klients sagribēja vispārināt līdz veselas pasaules daļas līmenim. Gan LLVV, gan MLVV skaidri teikts, ka Āzijas pamatiedzīvotāji ir aziāti, nevis, piemēram, āzieši, kā šur tur manīts rakstām. Ielūkojos arī periodika.lv, lai redzētu, kā šis vārds tiek lietots. Vēl 1989. gadā žurnālā «Zvaigzne» ir tematisks raksts, kur skaidrotas aziātu fizioloģiskās īpatnības, kas liedz ēst noteiktus pārtikas produktus. Visu rakstu apskatīt nevarēju, jo Latvijas Nacionālā bibliotēka nemaz nav nacionāla, bet fragmentā minēti arī nēģeri.
     Taču sievišķīgā intuīcija man saka priekšā, ka latviešu valodā aziātus ir piemeklējis to pašu nēģeru, kā arī krievu, žīdu un čigānu liktenis: «vārdam ir radusies negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā tas ir jāaizstāj». Vai es varu cerēt, ka šī ir manas sievišķīgās intuīcijas dižlatviešu šovinisma lēkme, bet īstenībā tā nav? Tikai daļēji. Piemēram visādi citādi rūpīgi izstrādātajā Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošajā vārdnīcā ir «Āzijas brokastis».