Zelta sietiņš

Čiangmaja

Reiz pagājušajā gadā caur proz.com no kādas tulkošanas aģentūras ar uzslavu par šo emuāru man pienāca ļoti laipns uzaicinājums piedalīties konkursā uz liela starptautiska uzņēmuma, kurā, aģentūrasprāt, sapņo strādāt ikviens, latviešu tekstu redaktora vietu. Darbs nebūšot grūts, bet atbildīgs: jālasa tikai tulkojumi, nesalīdzinot ar oriģinālu, lai pārliecinātos, ka tie skan brīvi un neatgādina tulkojumus.
     Ne pirmo dienu es kūkoju ar pīpi uz jumta, tāpēc man ir diezgan skaidrs priekšstats ne vien par saviem trūkumiem, bet arī par to, ko tikai visu dažādi speciālisti nezina par latviešu valodu un tādējādi saskata kļūdas tur, kur to nav. Ikdienišķs piemērs ir darbības vārdu nākotnes forma -it, ko man citi speciālisti regulāri pārlabo par -iet. Tādējādi man nebija īpašu ilūziju par to, kādas ir manas izredzes dabūt šo darbu, bet toties ļoti sagribējās uzzināt, kā tad rekrutē darbaspēku šādi milzeņi, tāpēc es iesniedzu CV, visās iespējamajās vietās parakstījos par mūsu informācijas apmaiņas konfidencialitāti un saņēmu pārbaudes darbu.

Nopakaļ aktuālam tematam — Grieķija

Gar Oranžu uz Atlantijas okeānu: klinšu kāpšana ar auto. DĀR

Dzīvojot pie «Alfas», man kaut kā galīgi bija izkritis no prāta, ka grieķu alfabēta burtu nosaukumi latviešu valodā ir nelokāmi vārdi. Tezaurs.lv vārdnīcās tas nez kāpēc ir pierakstīts tikai pie dažiem šiem nosaukumiem, turklāt ne visi grieķu burtu nosaukumi tur ir pagodināti ar atsevišķu šķirkli. Letonika.lv ir līdzīgi. Automātiskā vārdu analīze pakalpīgi izloka, piemēram, alfa un lambda, visos locījumos gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī, neaizmirstot arī par deminutīviem, bet, piemēram, uz pī un zēta, nereaģē — neesot tādu vārdu. Kaut kā ļoti nevienlīdzīga mums ir tā attieksme pret grieķu alfabēta burtiem.