Parasti es neko nenožēloju, tomēr es šausmīgi nožēloju, ka noskatījos filmu «A Clockwork Orange» (1971), jo līdz tam mans iemīļotākais amerikāņu mūzikls bija «Singin' in the Rain» (1952).
Kopš žurnāla «Liesma» 1990. gada maija numurā turpinājumos sāka iznākt Antonija Bērdžesa romāna tulkojums «Mehāniskais apelsīns», šis nosaukums latviešu valodā ir nostiprinājies attiecībā gan uz romānu, gan uz filmu, gan uz citiem izmantojumiem, piemēram, mums ir SIA «Mehāniskais apelsīns». Taču ne vienmēr tā ir bijis — līdztekus ir figurējuši citi nosaukumi. Laikraksta «Laiks» 16. numurā 1972. gada 23. februārī Anšlavs Eglītis raksta, ka filmas nosaukumu «jēdzieniski var aptuveni tulkot «Mašinērijas apelsīns»», jo «filma vēstī par īpatnēju «augli», nākotnes cilvēku, kādu to izveido valsts sociālā, legālā un polītiskā «mašinērija».» Laikraksta «Literatūra un Māksla» 45. numurā tā paša 1972. gada 11. novembrī nenorādīts tulkotājs ir pārtulkojis poļu «Trybuna Ludu» žurnālista Maksimiliāna Berezovska rakstu, kur filmas nosaukums ir «Uzvelkamais apelsīns». 80. un 90. gados presē bieži tiek minēta filma «Uzvelkamais apelsīns». Tomēr 1986. gadā publicētajā Valentīnas Freimanes grāmatā ir «Mehāniskais apelsīns». Taču jaunākajos laikos «Uzvelkamais apelsīns» atgriežas. Filma «Singin' in the Rain» latviski parasti tiek dēvēta «Dziedot lietū» un jaunākos laikos — «Dziesmiņa lietū». 1986. gadā iznākušajā grāmatā Valentīna Freimane tituldziesmu ir nosaukusi «Dziedāsim lietū». Taču, ja noskatās filmu vai paklausās/palasa dziesmas vārdus, nav šaubu, ka gan filma, gan dziesma saucas «Dziedu lietū».
Interesanti, ka Uģa Nasteviča domu graudi, kā tad patiesībā japāņu valoda būtu jāatveido latviski bez starpniekvalodu sagrozošās ietekmes, ir ienākušies starpniekvalodā, proti, angliski, tomēr galīgā japāņu–latviešu valodas atbilsmju tabula rakstā ir dota tikai šajās divās valodās. Tas, protams, veicina vajadzīgo precizitāti, bet es tulkoju no angļu un krievu valodas, tāpēc japāņu vārdi pie manis nonāk jau samalti latīņu alfabēta un kirilicas burtos. Kā iegūt atpakaļ japāņu skaņas, lai īstenotu slaveno fonētisko atveidi? Ne japāņu īpašvārdu atveides noteikumu, ne ieteikumu sistēmas mums nav, taču vēl no padomijas laikiem ir Gunas Eglītes un Edgara Kataja izstrādātās tabulas, kā atsevišķas angļu valodas burtkopas pārveidot par latviešu valodas burtkopām, ņemot vērā japāņu izrunu. Pēdējā laikā šīs tabulas tiek pamatoti kritizētas un tiek piedāvāti citi atbilsmju varianti, tāpēc es uztaisīju sarakstu, kurā melnā krāsā ir apkopotas Gunas Eglītes un Edgara Kataja dotās Hepbērna transkripcijas sistēmas–latviešu valodas atšķirīgās atbilsmes, zilā krāsā pievienots viss, ko varēju izlobīt praktiskai lietošanai no Agneses Haijimas raksta, un zaļā krāsā — no sākumā minētā Uģa Nasteviča raksta.
.jpg "Japanese Bridge (Chùa Cầu)")