Interesanti, ka Uģa Nasteviča domu graudi, kā tad patiesībā japāņu valoda būtu jāatveido latviski bez starpniekvalodu sagrozošās ietekmes, ir ienākušies starpniekvalodā, proti, angliski, tomēr galīgā japāņu–latviešu valodas atbilsmju tabula rakstā ir dota tikai šajās divās valodās. Tas, protams, veicina vajadzīgo precizitāti, bet es tulkoju no angļu un krievu valodas, tāpēc japāņu vārdi pie manis nonāk jau samalti latīņu alfabēta un kirilicas burtos. Kā iegūt atpakaļ japāņu skaņas, lai īstenotu slaveno fonētisko atveidi? Ne japāņu īpašvārdu atveides noteikumu, ne ieteikumu sistēmas mums nav, taču vēl no padomijas laikiem ir Gunas Eglītes un Edgara Kataja izstrādātās tabulas, kā atsevišķas angļu valodas burtkopas pārveidot par latviešu valodas burtkopām, ņemot vērā japāņu izrunu. Pēdējā laikā šīs tabulas tiek pamatoti kritizētas un tiek piedāvāti citi atbilsmju varianti, tāpēc es uztaisīju sarakstu, kurā melnā krāsā ir apkopotas Gunas Eglītes un Edgara Kataja dotās Hepbērna transkripcijas sistēmas–latviešu valodas atšķirīgās atbilsmes, zilā krāsā pievienots viss, ko varēju izlobīt praktiskai lietošanai no Agneses Haijimas raksta, un zaļā krāsā — no sākumā minētā Uģa Nasteviča raksta.
Uģis izmanto pilnu latviešu "nepadomju" alfabētu ("ŗō"), un šie centieni jāatbalsta "visās frontēs". Taču -- vai politiski argumenti netiek izmantoti lingvisko nepietiekamības dēļ? Latviešu atveide sakrīt ar krievu atveidi fonētiski grafētisku iemeslu dēļ -- vismaz tādu vārdu kā Hirosima un Fudzi gadījumā. Citur krievu atveide ir citāda: lieto ti tur, kur Eglītei ir či. Un vai ir vajadzīgs dubultojums čč un šš, kas mums pavisam neraksturīgs?
AtbildētDzēstMinēto apsvērumu dēļ es nesaplūdināju visu japāņu valodas speciālistu ieteikumus vienā, kā arī virsrakstā uzsvēru, ka tā ir tieši īpašvārdu atveide. Mēs ar Nasteviču iksī jau saplēsāmies par mačču — viņš uzskata, ka japāņu salikteņa daļu sadurā latviski tas ir pareizi, bet man augstsirdīgi atļāva rakstīt «japāņu pulvertēja», ja nu es čč tiešām neatbalstu. Es te saskatu divas lietas. Pirmkārt, visādus sušus un ņindžas, proti, sugasvārdus, ja iespējams, piemēram, kad tie attiecas nevis uz attiecīgajām reālijām, bet gan uz kaut kādām atvasinātām vai pakārtotām entitātēm, ir jācenšas tulkot, transkribēšanu atstājot īpašvārdiem. Otrkārt, Nastevičs nav latviešu valodas speciālists. Visu cieņu, ka viņš saprot ŗ un ō, mīl japāņu valodu un interesējas par dievturību, bet no viņa rakstītā esmu pārliecinājusies, ka viņš vismaz pagaidām neprot latviešu valodu tādā līmenī, lai spētu ierosināt VISCAUR SAPRĀTĪGAS pārmaiņas. Ko tur runāt par smalkumiem, ja viņš pat pamatskolas vielu nav apguvis, proti, netiek galā ar lietvārdu locīšanu, izmantojot vajadzības izteiksmi. Viņa analfabētisma dēļ ir tapis arī mans raksts par lieko augšrakstu holocēna laika skaitīšanas pierakstā — skatīt https://tulkojumilatviski.blogspot.com/2023/07/skaitisana-un-augsraksts.html.
DzēstJapāņu izcelsmes vārdu aizgūšana ir kas cits, protams. Tā notiek pa dažādiem ceļiem, un aizguvuma avots parasti ir starpniekvaloda. Tāpēc amerikānisms "suši" kā pārņemts ar visu š. Transportlīdzekļu markas u. c. Kad agrāk redzējām fotopiederumus "Fuji", teicām "fudži", bet kādi atgādināja, ka japāņu simbōliskais nosaukums ir 'Fudzi" -- to raksta internacionalizēti "Fuji", bet runāt var tuvāk atveidei vai pat oriģinālam. Kur zinām, izmantojam atveides principus: vārda "sacuma" c pielīdzināts "cunami" c, lai gan angliski ir "satsuma".
AtbildētDzēstStarpniekvalodas vara, protams, attiecas ne tikai uz japāņu izcelsmes vārdu aizgūšanu, vienīgi man parasti trūkst pilsoniskās drosmes to pieņemt/atzīt. Piemēram, drāmā par ūlonga tēju (https://tulkojumilatviski.blogspot.com/2023/12/drama-trijos-celienos-kas-ir-vuluna.html) būtu iederējies: jūs, sīkie neprašas, varbūt paši neapzināties, ka atveidojat caur krievu valodu, un jums sanāk vuluns vai kaut kas tamlīdzīgs, bet es caur angļu valodu, un man ir ūlonga tēja, kas, manuprāt, ir krietni labāk, pareizāk, skaistāk un reālajā dzīvē nodrošina vieglu atpakaļtulkošanu, tas ir, entitātes pazīšanu, jo krievu valodas ietekme latviešu valodas vidē samazinās (tā gribētos domāt).
Dzēst