Kad Rīgā parādās kāda jauna apkaime (‘pilsētbūvniecībā lietots apzīmējums funkcionāli nodalītai pilsētas daļai’), visi no jauna sašūt, cik nepareizi ir saukt pilsētas daļas vārdā, kas paredzēts to apkārtnes apzīmēšanai un piešķirt vārdam otru — pirmajai nozīmei pretēju — nozīmi. Arī man rodas tā saucamā kognitīvā disonanse, jo lietvārdu apkaime allaž esmu uztvērusi tikai 1972. gadā izdotās Latviešu literārās valodas vārdnīcas šķirklī apkaime norādītajā vienīgajā nozīmē ‘apkārtējā teritorija; apkārtne’, proti, vienmēr esmu uzskatījusi, ka vārds apkaime ir vārda apkārtne (‘vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā’), ko literārajā valodā ieviesis Atis Kronvalds, absolūts sinonīms bez kādām niansēm. Konstantīns Karulis tā arī raksta — kamēr vārda apkārtne nebija, parasti lietoja vārdu apkaime. Par kaimi, kam ir pievienots priedēklis ap-, Konstantīns Karulis raksta, ka kaims ir vārda ciems paralēlforma, kas latviešu valodā ir saglabājusies nevis pati par sevi, bet gan ar diviem citiem vārdiem: kaimiņš un apkaime. Tā kā apkaime ir priedēkļvārds, tad ielūkojos arī jau minētā Latviešu literārās valodas vārdnīcas sējuma, kas ir izdots sen, pirms mēs uzzinājām par Rīgas domes apkaimju izveides plāniem un reti kāds bija dzirdējis angļu vārdu neighbourhood, šķirklī ap-, kur pretrunīgā doma lietot vārdu apkaime pašas teritorijas, nevis tās apkārtnes apzīmēšanai izrādījās jau ietverta. Tur ir teikts, ka priedēklis ap- savienojumā ar lietvārdu norāda: 1) uz to, kas ir kam apkārt (piemēram, apkakle, aproce, apvāks); 2) uz teritoriālu norobežojumu (piemēram, apgaita, apkaime, apvidus). Uzreiz bez apdomāšanās vārdnīcā minētajiem piemēriem varēju pievienot vēl divus teritoriālos norobežojumus ar priedēkli ap- — apgabals un apriņķis. Paturpināju šķirstīt šo sējumu un pievienoju piemēriem, kur ar ap- veidots teritorijas, nevis tās apkārtnes nosaukums, arī vārdus apmetne un apstādījumi. Tikpat pretrunīgi kā Latviešu literārās valodas vārdnīcas autori rīkojas arī Tezaurs.lv sastādītāji, kas attiecīgajā šķirklī popularizē apkaimes jauno nozīmi un mierīgi būtu varējuši vārdu sarakstam katrā šķirklī likt virsrakstu «Apkārtne», taču tā vis nedara. Nav zināms, vai vispār ir iespējams nomainīta vārda nozīmi uz pilnīgi pretēju un cik ilgā laikā to var izdarīt, tomēr tas, ka nav citu piedāvājumu, kā tad tās apkaimes saukt, liecina, ka lietošana jaunajā nozīmē diez vai mazināsies. Turklāt nosacīti jauno reāliju apzīmēšanai vārds apkaime jaunajā nozīmē iederētos arī citās Latvijas pilsētās, jo ne jau tikai Rīgā ir mikrorajoni (‘dzīvojamās apbūves struktūras elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm’), kas varētu iegūt cilvēciskāku veidolu gan vārdos, gan darbos. To apkārtnes apzīmēšanai mums vienmēr paliek Ata Kronvalda apkārtne.
Kad rakstīju stāstiņus par rezervējumu un akcelerāciju, mani ļoti uzjautrināja doma, ka angļu–latviešu valodas vārdnīcā reservation vienīgā atbilsme varētu būt rezervācija un acceleration — akselerācija. Bet nu es vairs nemaz nesmejos, jo angļu–latviešu valodas vārdnīcā ir vismaz viens tāds absurds šķirklis — empathy vienīgā atbilsme ir empātija.
Līdz 1956. gadam nevienā Gramatas.lndb.lv pieejamajā izdevumā empātija nav pieminēta. Arī Periodika.lndb.lv līdz tam laikam tā pazib tikai vienreiz. Lūk, cik ilgi esam dzīvojuši bez empātijas. Vispār kas tur ko brīnīties, ja latviešu valodas vārdnīcās vispārinātā īpašība iejūtība nemaz nav definēta, nozīmes skaidrojums ir dots tikai īpašības vārdam iejūtīgs — ‘tāds, kas spēj iejusties citu pārdzīvojumos, domās, ir uzmanīgs pret tām, ievēro tās’, kas, starp citu, vairāk atbilst empathy definīcijai ‘the ability to emotionally understand what other people feel, see things from their point of view, and imagine yourself in their place’ nekā latviešu pašreizējais empātijas nozīmes apraksts: empātija [gr. ἐμπάθεια ‘iejušanās’] — ‘spēja iejusties cita cilvēka emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu’. Kad biju krietni pabrīnījusies par angļu–latviešu valodas vārdnīcu, varēju turpināt to pašu ar Termini.gov.lv, kur iejūtības vienīgā atbilsme ir sensitivity ‘the quality or condition of being sensitive’, kam patiesībā latviešu valodā atbilst jutīgums/jūtīgums. Taču tāds brīnišķīgs mums ir viss: «Tildes» monopolizētajos vārdos figurē empathy atbilsmes iejušanās un iejutībamed., kas esot Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Medicīnas terminoloģijas apakškomisijas devums. Kā tad tā — kāpēc šo vārdu nav vietnē Termini.gov.lv?
