Jānis Endzelīns ir apgalvojis, ka «vācu valodā var verba sakni ar sekojošu substantīvu savienot saliktenī, piem. Stinkbombe, Dreschmaschine u. c., bet latviešu un krievu valodā tas nav iespējams.» Taču šis apgalvojums atstāj neatbildētus vairākus jautājumus.
1. Ko nozīmē «nav iespējams»? Patiesībā latviešu valodā ir ļoti daudz salikteņu ar darbības vārda celma formu pirmajā daļā un lietvārdu otrajā. Piemēram, Valentīna Skujiņa 1969. gada «Valodas kultūras jautājumos» raksta, ka «no ekscerpētajiem 1650 tehnisko zinātņu salikteņterminiem 250 ir ar darbības vārda formu pirmajā komponentā (1/6–1/7), 280 ar īpašības vārdu pirmajā komponentā (mazāk par 1/6 no salikteņterminu kopskaita). No 250 salikteņterminiem ar darbības vārda formu pirmajā komponentā 225 ir ar darbības vārda saknes vai bezpiedēkļa celma formu.» 2. Kāpēc senākos laikos, kad vācu valodas ietekme uz latviešu valodu bija lielāka, mēs esam darinājuši salikteni rakstāmspalva ar ciešamās kārtas divdabi pirmajā daļā, kas no Jāņa Endzelīna viedokļa skaitās pareizi, bet jaunākos laikos, kad ietekme vairs nav tik liela, — pildspalva? 3. Kāpēc neviens nav jāpierunā runāt un rakstīt adāmmašīna, bet 99 % Dzintras Paegles aptaujāto otrā kursa filoloģijas studentu, kas ir informēti par Jāņa Endzelīna viedokli, runā un raksta kuļmašīna, nevis kuļammašīna? Vēl Jāņa Endzelīna dzīves laikā Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikas autori atzina, ka literārajā valodā ietilpst salikteņi ar lid-, sēd-, gāj-, deg-, stāv-, pļauj- un seg- pirmajā daļā, jo, lūk, tās esot lietvādu bezgalotnes formas, lai gan turpat piebilda, ka lielākā daļa latviešu par vairākiem no šiem lietvārdiem neko nav dzirdējusi un tik un tā gluži pamatoti uzskata šīs salikteņu daļas par darbības vārda celma formām: «Ja arī blakus salikteņiem stāvvieta, stāvzvaigzne, stāvlampa, pļaujmašīna, segpapīrs u. c. varam atrast lietvārdus stāvs, pļauja, sega, tad tomēr tie pēc savas semantikas nesaistās ar šo salikteņu pirmo komponentu. Salīdzinot, piem., četru mašīnu nosaukumus: lidmašīna, pļaujmašīna (kur pirmās daļas formu varētu uzskatīt par lietvārdu) un šujmašīna, kuļmašīna (kur blakus salikteņa pirmās daļas formai nav atbilstoša lietvārda), var vērot, ka visos četros gadījumos vienādi asociējas tikai konkrētais darbs, ko katra mašīna izpilda — mašīna lido, mašīna pļauj, mašīna šuj, mašīna kuļ.» Iepriekš citētajā rakstā Valentīna Skujiņa norāda, ka «vēl nesen domāja, ka darbības vārdam nav sevišķas tendences saplūst ar lietvārdu saliktenī un ka galvenā darbības vārda forma, kas sastopama salikteņos, ir ciešamās kārtas tagadnes lokāmais divdabis (ēdamkarote, rakstāmgalds)», un pēc samērā garas nozīmju un veidošanas likumību analīzes secina, ka «aplūkotie salikteņtermini ar saknes vai bezpiedēkļa celma formu un darītājvārda formu pirmajā komponentā ir vieni no visraksturīgākajiem mūsdienu zinātniskās terminoloģijas salikteņterminu veidiem.» Kā zināms, gramatika ir vienošanās. Tā kā mēs turpinām darināt salikteņus pēc šī parauga, vienošanās ar Endzelīnu nav notikusi un būtu, kā tagad saka, jāleģitimizē visi saliktie lietvārdi ar darbības vārda celma formu pirmajā daļā it visur, tostarp nosacīto valodnieku ķīviņos un aizrādījumos «neko nezinošanai un nesaprotošajai publikai», jo jaunajā gramatikas grāmatā tas ir noticis: šī salikteņu grupa tur vispār netiek aplūkota (tātad ir pašsaprotama, turklāt tā pati nelaimīgā šujmašīna tur bez komentāriem ir iekļauta fonētikas piemēros). Vienīgie salikteņi ar darbības vārda formu pirmajā daļā, kas ir izpelnījušies šīs grāmatas autoru uzmanību, ir ar darbības vārda nenoteiksmi, kam savukārt vecajā gramatikas grāmatā ir veltīts tikai viens teikums, jo tolaik tā ir pavisam jauna salikto lietvārdu grupa.
Lai gan internets apgalvo, ka angļu valodā lietvārds optionality pastāv kopš 1817. gada, tajā pašā internetā bieži tiek apšaubīts, vai šis vārds vispār eksistē un ko tas varētu nozīmēt. Kolinsa vārdnīca šim vārdam piešķir divas nozīmes: 1) the potential for options; 2) linguistics the determination of whether or not a grammatical rule can be used. Turklāt ir rakstnieki, piemēram, Šeins Parišs, kas ļoti labi saprot, ko viņi domā ar optionality: «Optionality refers to the act of keeping as many options open as possible. Preserving optionality means avoiding limiting choices or dependencies. It means staying open to opportunities and always having a backup plan.»
Savukārt «Financial Times» žurnāliste Lūsija Kelaveja uzskataoptionality par žargonvārdu un choice eifēmismu. Protams, Kolumba universitāte tagad ir apkaunojusi sevi līdz mūža galam ar nenomazgājamu kaunu, kas liek apšaubīt arī turienes izglītības kvalitāti, tomēr jāpiemin, ka 2015. gadā tās izdevumā «Columbia Journalism Review» Merila Pērlmena ir atzinusi, ka optionality lielā mērā ir lieks: «A small shade of meaning might save “optionality” from being that “needless variant”. If you think of it not as the “option” itself, but as the ability to maintain “options”, it might qualify as a modification of the adjective “optional” rather than the noun “option”.» Vai mums ir jādanco līdzi visādiem modes vārdiem un, piemēram, katra struktūra jāsauc par ekosistēmu vai, ja attiecīgais modes vārds latviešu valodā vēl nepastāv, tad tas ir jāizgudro? Es uzskatu, ka mums ir jāvar atveidot latviski visus angļu valodas vārdus līdz pēdējam un jāsamazina aprakstošo tulkojumu daudzums. Triju iemeslu dēļ mans vienīgais optionality ekvivalenta latviešu valodā piedāvājums ir variantums. Pirmkārt, šis vārds jau pastāv latviešu valodas tēzaurā. Otrkārt, tā pašreizējai nozīmei valodniecībā ir universāluma potenciāls — ja no ‘sinhroniska valodas vienību (variantu) pastāvēšana un funkcionēšana’ atstāj ‘sinhroniska variantu pastāvēšana un funkcionēšana’, optionality definīcija latviešu valodā ir gandrīz gatava. Treškārt, variantums atbilst ne tikai optionality burtam, bet arī garam: abi vārdi izraisa pretestību, es pat teiktu — sašutumu. Var pagūglēt vai noklikšķināt uz saitēm šī stāstiņa otrajā rindkopā, lai uzzinātu, cik slikts un nepareizi lietots ir optionality. Savukārt variantums — uzsveru, termins, ko valodnieki ir radījuši paši savām vajadzībām, — ironiskā kārtā neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas likumībām: lietvārdus ar piedēkli -um- galvenokārt darina no darbības vārdiem un īpašības vārdiem. Gramatikas grāmatā ir nosaukti tikai divi lietvārdi ar piedēkli -um-, kas ir darināti no lietvārdiem: austra — austrumi un riets — rietumi.
