Komats vai saiklis

Diemžēl nevīstoša klasika

«Latviešu valodas kultūras jautājumu» 9. laidienā Dainuvīte Guļevska raksta, ka ir ieteicams ievērot vienkāršus noteikumus arī tad, kad ir jāizvēlas, vai vienlīdzīgus teikuma locekļus saistīt ar saikli vai atdalīt ar komatu.

     Ar komatu ir jāatdala tie divi vienlīdzīgie teikuma locekļi, no kuriem otrs leksiskās nozīmes ziņā papildina pirmo. Ja divi vienlīdzīgi teikuma locekļi ir atdalīti ar komatu, tos lasa ar lielāku pauzi, it kā akcentējot otru vienlīdzīgo teikuma locekli, kas atrodas aiz komata. Intonatīvi uzsvērts, šis teikuma loceklis iegūst īpašu nozīmi teikumā, un teikums ietver nelielu papildu informāciju, piemēram, lieli, izcili notikumi.

     Ar komatu vienlīdzīgos teikuma locekļus atdala arī tad, ja teikumā ir vienlīdzīgu teikuma locekļu virkne (parasti vairāk par diviem locekļiem) un šo virkni varētu vēl turpināt, bet autors to nedara vai nu tādēļ, ka skaidri nezina visus iespējamos locekļus, vai arī tādēļ, ka pēc precīza visu iespējamo gadījumu un variantu uzskaitījuma nav vajadzības.
     Ja teikumā ir divi vienlīdzīgie teikuma locekļi, kas no viena un tā paša viedokļa raksturo vārdu, uz kuru tie attiecas, un kas viens otru neprecizē vai nepaskaidro, šos vienlīdzīgos teikuma locekļus vēlams savā starpā saistīt ar saikli un (vai, arī u. c.), piemēram, organisko vielu un mikrofloras nozīme. Ja saiklis un teikumā ir nepieciešams arī kādu citu vārdu saistīšanai, tad, lai izvairītos no saikļa nevēlamas atkārtošanās, vienlīdzīgos teikuma locekļus var saistīt saiklis arī vai kā arī.
     Ja teikumā ir vienlīdzīgu teikuma locekļu virkne un no satura nav noprotams, ka uzskaitījumu varētu vēl turpināt, teikuma loģiskais akcents prasa pēdējo vienlīdzīgo teikuma locekli piesaistīt ar saikli.